Ilggadējam CVK vadītājam Arnim Cimdaram no amata jāatvadās
Līdz nākamās nedēļas piektdienai Saeimā ievēlētajām partijām ir jāizvirza kandidāti Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un komisijas locekļu amatiem. Partijās dominējošais viedoklis liecina, ka no komisijas priekšsēdētāja amata būs jāatvadās Arnim Cimdaram, kurš vēlēšanu procesus kūrējis jau 22 gadus, raksta NRA.lv.
Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) A. Cimdaru 1997. gada sākumā ievēlēja kā demokrātiskās partijas Saimnieks virzītu pārstāvi un tā paša gada decembrī komisijas priekšsēdētāja amatā. Kopš tā laika viņš vadījis septiņas Saeimas vēlēšanas, sešas pašvaldību un trīs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kā arī astoņus referendumus.
Pašlaik, atsaucoties uz priekšvēlēšanu laikā pausto, dažas partijas norāda, ka saskaņā ar labas pārvaldības principiem ieteicams, lai augstā amatā, tajā skaitā arī CVK amatā, persona neatrastos ilgāk par diviem pilnvaru termiņiem – A. Cimdaram rit jau sestais termiņš.
Šajā laikā viņam uzmanību pievērsis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Proti, 2008. gadā KNAB Ģenerālprokuratūrai nosūtīja krimināllietu, rosinot saukt viņu pie kriminālatbildības par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pretlikumīgi premējot CVK locekļus.
Kriminālprocesa materiāli liecināja, ka laika posmā no 2002. līdz 2006. gadam A. Cimdars pārsniedzis normatīvajos aktos noteikto pilnvaru apjomu, apstiprinot nolikumus, kuros paredzēta arī CVK locekļu prēmēšana, kā arī parakstot rīkojumus par CVK locekļu, tostarp sevis, prēmēšanu.
Analizējot normatīvos aktus, pirmstiesas izmeklēšanā tika konstatēts, ka nevienā no tiem nav paredzēts, ka CVK amatpersonas un locekļi varētu tikt prēmēti. Līdz ar to arī nolikumā nevarēja paredzēt iespēju CVK locekļiem piešķirt prēmijas un veikt to izmaksu. Kopumā no 2002. gada līdz 2006. gadam pretrunā ar likumu piešķirtas un izmaksātas prēmijas 73,2 tūkstošu latu (104,15 tūkstošu EUR) apmērā, tostarp 11 reizes CVK amatpersona parakstījusi rīkojumus, ar kuriem arī pati saņēmusi prēmijas kopumā 25,4 tūkstošu latu (35,14 tūkstošu EUR) apmērā.
Jau 2009. gada pavasarī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā kriminālprocesu gan izbeidza, jo prokurors bija pārliecināts, ka lietā nav konstatējams noziedzīga nodarījuma sastāvs.
Labas pārvaldības principi gan nav vienīgais iemesls, kāpēc partijas labprāt nomainītu ilggadējo CVK vadītāju. Saeimā arī pastāv uzskats, ka A. Cimdars bijis pārāk kūtrs vēlēšanu procesa modernizēšanas virzīšanā.
Jaunu CVK vadītāju labprāt redzētu Zaļo un zemnieku savienība, Jaunā Vienotība, Jaunā konservatīvā partija un Attīstībai/PAR!. Neoficiāli tiek minēts, ka CVK vadītāja amatam varētu tikt virzīts komisijā jau strādājošais Ritvars Eglājs, kas ir Nacionālās apvienības biedrs. Vairākas partijas gan norāda, ka CVK vajadzētu vadīt politiski neitrālai personai, taču arī A. Cimdars no Saimnieka izstājās, tikai kļūstot par komisijas vadītāju.
Saskaņā ar likumu jaunievēlētajai Saeimai CVK jāizveido ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās sanākšanas. Komisijas sastāvā ir deviņi locekļi, no kuriem priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus – Augstākā tiesa savā plēnumā.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Darbu Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā sāk Dace Melbārde
2024. gada 7. maijā Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres darba pienākumus sāks pildīt Dace Melbārde. Viņa pievienojas ārlietu ministres Baibas Bražes komandai, noslēdzot darbu...
Lasīt tālākLembergs: Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī
Pie varas esošie no manis baidās, jo es par visām nejēdzībām prasītu paskaidrojumus, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālāk