Lembergs izskaidro blefu par Juraša miljonu kukuli

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķis Juris Jurašs, visticamāk, melo par kukuļa piedāvāšanu, jo viņa amata pienākumi neļauj viņam ietekmēt nozieguma kvalifikāciju, preses konferencē norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lemberga ieskatā, nebija neviena iemesla dot Jurašam kukuli. “Tikai pēdējais idiots un muļķis var piedāvāt Jurašam viena miljona eiro kukuli,” norādīja politiķis.
Viņš atgādināja, ka Jurašs apgalvojis, ka viņam piedāvāts viena miljona eiro liels kukulis, lai “Latvijas dzelzceļa” bijušā vadītāja Uģa Magoņa kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods. “Kāds Jurašam, [KNAB] operatīvas izstrādes nodaļas vadītājam, ar nozieguma kvalifikāciju? Nekāds! Jurašs savā postenī veic noklausīšanos, izsekošanu, video novērošanu un citas operatīvās darbības. Viņš neveic izmeklēšanu! Izmeklēšanu veic KNAB izmeklētājs,” uzsvēra Lembergs.
Viņš skaidroja, ka KNAB izmeklētājs var rakstīt izmeklēšanas tiesnesim, piemēram, ka ir aizdomas par to, ka ir izdarīta kukuļa ņemšana vai došana, bet tā nav nozieguma kvalifikācija, jo izmeklētājs nedod kvalifikāciju pastrādātam noziegumam. To, kā zina stāstīt politiķis, dod prokurors.
“Ja Jurašam kāds piedāvāja kukuli par tādu funkciju veikšanu, ko viņš nevar izdarīt, tad viņš var būt tikai kukuļa starpnieks. Viņš paņem kukuli un nes tam izmeklētājam. Bet kāda jēga dot kukuli, ja kvalifikāciju veiks prokuratūra? Jēga ir dot tikai prokuroram. Bet kurš prokurors būs lietas virzītājs uz tiesu, kamēr lieta atrodas KNAB, nav zināms, jo viņš vēl nav nozīmēts,” skaidroja Lembergs.
“Citiem vārdiem sakot, jūs iedosiet Jurašam miljonu, lieta nonāks prokuratūrā, ja nonāks [..]. Tad jūs būsiet iztērējuši miljonu un jēga tikai tāda, ka tas izmeklētājs kopā ar Jurašu būs padalījušies ar naudu. Tas ir absolūts debīlisms. Tie ir absolūti meli, ka kāds idiots varēja vispār ko tādu iedomāties, ka Jurašam jādod kukulis,” uzsvēra Ventspils mērs.
Pēc viņa sacītā, jēga Jurašam dot kukuli būtu tikai tad, ja Jurašs teiktu, ka var nenodrošināt šīs personas noklausīšanos, izsekošanu un spiegošanu, ja viņam par to samaksās. “Vai arī es klausīšos un es uzskatīšu, ka tur nekā nav,” piebilda Lembergs.
“Tā kā tie ir absolūti meli, un es brīnos, ka Saeima un visi pārējie, kam tur it kā ir juridiskā izglītība, šādas elementāras lietas nesaprot. Un, visbeidzot, ja kāds bija tik liels idiots un piedāvāja Jurašam miljonu par to, ko viņš nevarēja nodrošināt, tad tas arī ir noziegums,” piebilda politiķis.
“Tad pēdējais jautājums – cik vispār ir tādu KNAB, Satversmes aizsardzības birojā (SAB) un prokuratūrā, kuriem vispār piedāvā miljonu? Kāpēc viņam piedāvāja? Bet varbūt viņš prasīja miljonu? Tad tā ir kukuļa izspiešana. Un viņš izmanto šīs operatīvās darbības iespējas, iebiedējot jebkuru, sākot ar prokuratūru un beidzot ar SAB priekšnieku. Groziet kā gribat, bet tajā [ko stāsta Jurašs] nav nekādas loģikas,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka vienīgais ticamais variants ir tāds, ka Jurašs pats prasīja kukuli, pretī solot visu sakārtot.
Kā zināms, Saeima atbalstīja aicinājumu izdot kriminālvajāšanai Jaunās konservatīvās partijas deputātu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk