• Tweet

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātu vairākums šonedēļ atbalstīja aicinājumu izdot kriminālvajāšanai Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputātu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu. Neraugoties uz to, ka par personas vainīgumu vai nevainīgumu jebkurā tiesiskā valstī spriež tiesa, “bordānieši” izlēmuši darboties ne pēc visiem zināmā principa “viena taisnība un viens likums visiem”. Tā vietā viņi pēc būtības nodarbojas ar tiesiskuma demontāžu, darot visu, lai grautu iespēju izmeklēt iespējamo noziegumu.

Jaunā konservatīvā partija izplatījusi aicinājumu visiem Latvijas iedzīvotājiem pulcēties pie Saeimas ēkas ar pazīšanās zīmi “sarkanu X formas krustu”, lai iestātos pret Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Lai arī Jurašs tiek nosaukts par trauksmes cēlāju, un, kā zināms, tik tiešām šādiem cilvēkiem tiek nodrošināta valsts aizsardzība, tomēr nevar nepieminēt, ka, būdams Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersona, Jurašs medijiem izplatījis ziņas, atklājot sensitīvu informāciju par izmeklēšanu, tādējādi netieši (vai varbūt tieši otrādi – tieši) brīdinot korupcijā iesaistītos.

Kā zināms, Jurašs pērn jūlijā žurnālam “Ir” apgalvoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi.

Lai arī “bordānieši” un pats Jurašs mēģina ieskaidrot, ka ar kriminālprocesu pret JKP partijas biedru tiek pārkāpti tiesiskas valsts pamati, nevar ignorēt faktu, ka “ziņošana” medijiem par kukuļa piedāvājumu varēja būt arī vēlme brīdināt piedāvātāju shēmas dalībniekus par briestošām nepatikšanām un ļaut izvairīties no tām. Un to, vai tā bija, būtu jāizlemj tiesai, nevis vienai partijai.

Turklāt tā vietā, lai steigtos pie plašsaziņas līdzekļiem, Jurašs varēja taisnā ceļā doties uz Drošības policiju, Valsts policiju vai jebkuru citu attiecīgo institūciju, lai ziņotu par pārkāpumu. Tāpat Jurašs, būdams KNAB darbinieks, pats varēja aizturēt kukuļa piedāvātājus, bet to neizdarīja! Jautājums – kāpēc, joprojām paliek atvērts.
Lai cik ļoti JKP vēlētos darboties pēc principa “katram sava taisnība un savs likums,” tiesiskā valstī tiesa ir tā, kas noteiks to, vai Jurašs ir vainīgs, vai nav, un JKP nav nekāda pamata apšaubīt tiesu varu. Vai varbūt Jurašam tiešām ir par ko baidīties?

Ņemot vērā to, cik JKP ļoti patīk uzsvērt tiesiskuma lomu sabiedrībā, tai vajadzētu ļaut attiecīgajām iestādēm rīkoties, nevis mesties “izvērtēt” KNAB priekšnieku Jēkabu Straumi, ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un policijas priekšnieku Intu Ķuzi, jo pašlaik viss notiekošais norāda uz to, ka tiek darīts viss, lai Jurašu paglābtu no Temīdas zobena. Tādā gadījumā, vai tiešām tiesiskuma graušana būs pirmais Bordāna darbs tieslietu ministra amatā?