Lembergs: Gandrīz visi, kas balsoja par Latvijas neatkarību, bija nomenklatūrā
Pateicoties kompartijas nomenklatūras darbinieku balsojumam 1990. gada 4. maijā, Latvija deklarēja neatkarību, komentējot ziņu, ka augstākā līmeņa nomenklatūras darbiniekiem vēlas aizliegt ieņemt valstiski nozīmīgus amatus, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka tāds jēdziens kā “Padomju laika augstākā nomenklatūra” nepastāv. “Ja viņi ar to saprot kompartijas nomenklatūru, tad tāda bija. Arī CK sekretāra nomenklatūra – arī tāda bija. Kuru viņu domājuši – nezinu,” norādīja politiķis, turpinot, ka savulaik bijusi arī kompartijas biroja nomenklatūra, sekretāra nomenklatūra, uzskaites nomenklatūra. “Ja mēs runājam par šāda veida nomenklatūru, tad es domāju, ka katrs otrais bija šādā nomenklatūrā. Jebkurš prokurors, skolas direktors, skolas direktora vietnieks, vēstures skolotājs [..], visi kā viens tur ir bijuši,” piebilda politiķis.
“Ja mēs runājam par CK biroju, tad ir pagājuši trīsdesmit gadi, kad vairs nav tādas nomenklatūras. Tad paskatāmies LR Augstākās Padomes deputātu sarakstu, kas balsoja par Latvijas neatkarību, tad kopā tādi bija 138, un vajadzēja, lai būtu 134 balsis, lai Latvija deklarētu neatkarību. Tad jautājums, vai Latvija būtu ieguvusi neatkarību, ja Latvijas centrālkomitejas nomenklatūra, kas ievēlēta Augstākajā Padomē, nebūtu balsojusi par neatkarību? Tāds ir jautājums,” uzsvēra Lembergs.
Pēc politiķa sacītā, to skaitā, kuri atdeva savas balsis par Latvijas neatkarību, ir bijuši rajonu un pilsētu izpildkomiteju priekšsēdētāji, visi kolhozu priekšsēdētāji, padomju saimniecību direktori, arodbiedrību vadītāji un daudzi citi. Šajā sarakstā esot arī eksprezidents Andris Bērziņš, bijušais Ministru Padomes priekšsēdētājs Vilnis Edvīns Bresis, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis, jurists un politiskais darbinieks Aivars Endziņš, politiķis Anatolijs Gorbunovs, ekonomists Ojārs Kehris un virkne citu Latvijā pazīstamu personu.
“Nekāda Latvijas neatkarība bez šiem cilvēkiem nesanāk! Ko tad viņi – nepareizi nobalsoja par Latvijas neatkarību? Bet tad ieraksts tur ir viena cilvēka dēļ – no 138 deputātiem, kas balsoja par Latvijas neatkarību, ir mērķēts uz vienu un tas ir Aivars Lembergs, kuru nevar uzvarēt vēlēšanās,” uzsvēra politiķis, ironiski piebilstot, ka nevajag “čakarēt” šos cilvēkus, kuri balsoja par Latvijas neatkarību, bet tā vietā izdot speciālu likumu, kas aizliedz tieši Aivaram Lembergam kandidēt visa veida vēlēšanās.
Kā zināms, jaunā valdība plāno amatu ierobežojumus bijušajiem nomenklatūras pārstāvjiem. Deklarācijas projektā paredzēts noteikt liegumu augstākā līmeņa kompartijas nomenklatūras darbiniekiem ieņemt valstiski nozīmīgus amatus.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk