• Tweet

Partijas KPV LV politiķis Aldis Gobzems uzskata, ka JKP Saeimas deputātu Juri Jurašu jāizdod kriminālvājāšanai, un šo jautājumu nav nekādas kompetences izvērtēt Saeimai.

“Loģika un pieejamā informācija saka, ka “ziņošana” medijiem par kukuļa piedāvājumu drīzāk bija vēlme brīdināt piedāvātāju shēmas dalībniekus par briestošām nepatikšanām un ļaujot izvairīties no tām. Kāpēc gāja pie medijiem, nevis SAB, Drošības policijas, Valsts policijas, prokuratūras, Nacionālās drošības komisijas un klusi nesagatavoja piedāvātāju aizturēšanu?” retoriski vaicāja Gobzems.

Viņš uzsvēra, ka kukuļņēmēju un devēju aizturēšana bija Juraša tiešais darba pienākums, par ko viņam nodokļu maksātāji maksāja algu. Tātad viņš neizpildīja savu darba pienākumu. “Kāpēc augsta ranga operatīvais darbinieks ar attiecīgām pilnvarām, kāds nešaubīgi bija Jurašs, pats neaiztur kukuļa piedāvātājus? Vai jebkad no Juraša publiski ir bijis pateikts, kurš tieši kukuli piedāvājis? Jo, ja jau bijis piedāvājums, tad ir konkrēts piedāvājuma izteicējs ar konkrētu vārdu un uzvārdu,” norāda politiķis.

Viņaprāt, Jurašs publiskajā telpā, acīmredzami, nestāsta visu patiesību. “Kā piemēru minētajam jānorāda Trasta komercbankas publiski zināmā epizode, kur Jurašs vispirms zvana lieciniekam un pēc telefoniski paša sarunātas tikšanās atstāj lieciniekam bijušās darbavietas KNAB (ko pats atzīst un kas ir klasiska vēlme rādīt ietekmi spēka struktūrās) vizītkarti, “lai būtu kontakti”. Paga, kā tad Tu, mīļais draugs, piezvanīji, ja jau kontaktu nebija?
Ceturtais. Par citu tēmu. Kāpēc Taureņu pirts sarunas plauktā nogulēja gadiem un kāpēc Rimševičs šī iemesla dēļ tika pie atkārtotas ievēlēšanas? Vai varētu būt tā, ka Jurašs valdības veidošanas laikā kopš ievēlēšanas ir ticies un draudzīgi tērzējos ar Taureņu pirts sarunu dalībnieku Jaunupu? Varbūt tāpēc tās pirts sarunas gadiem gulēja plauktā?” vaicāja Gobzems.

“Tiesiskā valstī tiesa ir tā, kas noteiks, ir vai nav atbildīgs. Šo jautājumu nav nekādas kompetences izvērtēt Saeimai. Tas arī ir “Bezkompromisa tiesiskuma” jautājums – kāpēc tik ļoti Jurašs baidās no attiecīgā tiesas procesa?” norāda Gobzems, piebilstot, ka Latvijā ir bijis gadījums, kad deputāta neizdošana kratīšanai ir bijis pamats ārkārtas Saeimas vēlēšanām.

Kā zināms, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien, 24. janvārī, vēl nepieņēma lēmumu attiecībā uz deputāta Jura Juraša (JKP) izdošanu kriminālvajāšanai.

Komisija lēma turpināt sēdi otrdien, 29. janvārī. Tad paredzēta slēgta sēde.

Foto: F64