• Tweet

Rīgas Tālmācības vidusskola, tās direktora Edgara Grīņa personā, ir uzsākusi balsu vākšanu sabiedrības iniciatīvas platformā manabalss.lv, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem iespēju iegūt vidējo izglītību, neatkarīgi no dzīvesvietas, veselības vai sociālā stāvokļa. Par iniciatīvu, kuras mērķis ir samazināt to iedzīvotāju skaitu, kuriem nav vidējās izglītības, tādejādi sekmējot kopējo tautsaimniecības attīstību.

Lai gan Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie1), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību. Šis rādītājs pārsniedz vidējo OECD līmeni, turklāt jāpiebilst, ka Lietuvā šis rādītājs ir divreiz mazāks2. Ir ir skaidrs, ka cilvēki šajā vecumā nedosies atpakaļ uz skolu, lai katru dienu sēdētu skolas solā, tāpēc ir nepieciešami alternatīvi risinājumi. Lai gan ir virkne darbu dažādās nozarēs, kuros nav nepieciešama vidējā izglītība, šie rādītāji liecina, ka valstī nepieciešams pilnveidot iespējas un instrumentus, lai nodrošinātu vidējās izglītības pieejamību.

Iniciatīvas autori vēlas vērst uzmanību tai sabiedrības daļai, kura dažādu iemeslu dēļ nevar iegūt vidējo izglītību tradicionālā veidā – tie ir cilvēki ar veselības problēmām; sportisti un citi talantīgi jaunieši, kuri treniņu vai koncertu grafika dēļ nevar regulāri apmeklēt skolu; tie ir pieauguši cilvēki, kuri savulaik pametuši skolu, bet vēlāk sapratuši, ka vēlas būt konkurētspējīgāki darba tirgū un iegūt vidējo izglītību; tie ir jaunieši, kuri dzīvo ārzemēs, vai kuriem līdz skolai jāmēro pārāk tāls ceļš u.tml. Iniciatīvas autori prognozē, ka, samazinoties skolu skaitam, attālākajos reģionos šī problēma nākotnē tikai saasināsies.

“Palielinoties to iedzīvotāju skaitam, kuri ieguvuši vidējo izglītību, viņiem būs iespēja iegūt labāk atalgotus darbus, kā arī turpināt izglītoties. Tas samazinātu to jauniešu skaitu, kuri dodas uz ārvalstīm strādāt mazkvalificētu darbu. Ja runājam par jauniešiem, kuri veselības problēmu dēļ nevar doties uz skolu, tad izglītības iegūšana sekmētu viņu konkurētspēju darba tirgū, jo mūsdienās vidējo izglītību ir iespējams iegūt arī attālināti, tāpat arī augstāko izglītību, kā arī ir virkne darba vietu, kurās var strādāt, neizejot no mājas. Latvijas tautsaimniecībai tas nozīmē papildus ienākumus, ne tikai no šo cilvēku nodokļiem, bet arī no tām finansēm, ko viņi “iepludinās” pašmāju ekonomikā,” uzsver Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis.

Iniciatīvas mērķis ir ar iedzīvotāju atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Republikas Saeimu apzināt iemeslus, kas kavē vidējās izglītības apguvi, kā arī patiešām, nevis formāli, visiem Latvijas iedzīvotājam, kam vēl nav vidējās izglītības, sniegt informāciju par visām viņu iespējām, motivēt un arī atbalstīt strādājošos iedzīvotājus (25-34 gadu vecumā un vecākus), kuri atsāk mācības, apvienojot to ar darbu un ģimeni. Tāpat mērķis ir vērst uzmanību uz tālmācības iespējām, lai šīs izglītības ieguves veids nebūtu tikai definīcija Izglītības likumā.

Iniciatīvas autori uzsver, ka iespējas iegūt vidējo izglītību jānodrošina visiem, neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas, veselības vai sociālā stāvokļa.

Foto: Pexels