• Tweet

Kamēr Saeima vēl kavējas izlemt, izdot vai neizdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu Juri Jurašu (Bordāna partija) par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, viņam draud jau cits kriminālprocess par liecinieku ietekmēšanu un uzdošanos par KNAB amatpersonu, vēsta NRA.lv.

Tas nāca gaismā piektdien Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur tiesnesis Imants Dzenis sāka skatīt kārtējo skaļo krimināllietu ar nelielu politisku piesitienu, proti, t.s. Trasta komercbankas likvidācijas lietu.

Šajā lietā viens no apsūdzētajiem Māris Sprūds pieteica noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim, pamatojot to ar notariāli apstiprinātām liecībām, kurās šīs lietas liecinieks izklāstījis apstākļus, kādos viņš ticies vispirms ar J. Jurašu un uzreiz pēc tam ar prokuroru U. Cinkmani.

Sprūds šīs notariāli apstiprinātās liecības nolasīja tiesā un ir vērsies arī ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā kriminālprocesa uzsākšanai.

Liecinieka Artjoma Gridņeva notariāli apstiprinātās liecības ir tiešām krāšņas un visai spilgti parāda Juraša&Co darbības metodes.

Atbilstīgi Firmas.lv datiem, A. Gridņevs ir līdzīpašnieks SIA Tilts. Otrs šīs komercsabiedrības līdzīpašnieks ir Sergejs Gridņevs, visticamāk – Artjoma tēvs.

Liecinieka «sagatavošanas» vizīte?

Stāsts ir šāds. 2018. gada vasarā A. Gridņevam piezvanījis kāds vīrietis, kurš stādījies priekšā kā Juris Jurašs, un teicis, ka vajag satikties. Liecinieks prasījis, kas par lietu, bet sarunas biedrs «kategoriski» norādījis, ka vajag satikties – viss tikšot paskaidrots klātienē.

Liecinieks tādu J. Jurašu nav zinājis, tāpēc internetā sācis meklēt – kas tas tāds? Uzzinājis, ka tas ir Rīgas domes deputāts.

Kā savā rakstveida liecībā, ko liecinieks ir gatavs apstiprināt konfrontācijā un arī poligrāfa pārbaudē, apgalvo A. Gridņevs, abu kungu saruna sākusies ar to, ka J. Jurašs iedevis savu KNAB darbinieka vizītkarti, uz kuras norādīts, ka viņš ir Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs. J. Juraša iedotās vizītkartes kopija ir pievienota rakstveida liecībām (skat. attēlu).

Kā publiski zināms, tobrīd jau apmēram divus gadus J. Jurašs nebija KNAB darbinieks, jo no KNAB tika atbrīvots 2016. gada augustā.

Tad J. Jurašs sācis izklāstīt visādas specifiskas publiski nezināmas ziņas par «Māra Sprūda krimināllietu». J. Jurašs lieciniekam arī apgalvojis, ka «Sprūds tāpat sēdēs un nav jēgas viņam palīdzēt».

Sarunas turpinājumā J. Jurašs piedraudējis – ja tiks sniegtas liecības, kas ļaus M. Sprūdam izvairīties no kriminālatbildības, tad liecinieka sievas statuss šajā pašā krimināllietā «no liecinieces varētu mainīties uz apsūdzēto», teikts rakstveida liecībā.

Prokurora vizīte

Apmēram 20 minūtes pēc tam, kad J. Jurašs bija aizgājis no uzņēmēja biroja, viņam zvanījusi persona, kura stādījusies priekšā kā prokurors U. Cinkmanis. Prokurors aicinājis satikties sakarā ar «liecināšanu M. Sprūda kriminālprocesā». Liecinieks aicinājis prokuroru pie sevis uz biroju, un prokurors arī ieradies!

«Šīs sarunas laikā prokuroram Uldim Cinkmanim tika izklāstīts mans un tēva redzējums par viņa izmeklētajiem notikumiem,» teikts rakstveida liecībā, līdz ar to nav saprotams, vai prokurora vizīte uzņēmēja birojā bijusi liecinieka pratināšana vai kāda cita procesuāla vai privāta darbība.

Balstoties uz šo notariāli apstiprināto liecību, M. Sprūds piektdien lūdzis uzsākt kriminālprocesu pret vainīgajām personām. Pirmkārt, Krimināllikuma 301. pantā paredzēta kriminālatbildība par «liecinieka, cietušā, personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētā, aizdomās turētā .. uzpirkšanu vai citādu nelikumīgu iespaidošanu nolūkā panākt, lai viņš dod nepatiesu liecību».

Savukārt 273. pantā kriminālatbildība paredzēta «par valsts amatpersonas nosaukuma vai varas patvaļīgu piesavināšanos nolūkā izdarīt noziedzīgu nodarījumu».

Iespējams, ka aprakstītie notikumi liecina arī par izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu ar kriminālprocesu nesaistītām personām.

Aizvēsturiskā vizītkarte

Brīvdienās krimināli pusvajātais J. Jurašs medijiem ir sniedzis arī savu interpretāciju par vizīti pie A. Gridņeva, nenoliedzot, ka šāda vizīte ir bijusi.

Atbilstīgi J. Juraša teiktajam portālam Delfi, viņš kā Rīgas domes deputāts ieradies pie A. Gridņeva, lai parunātu «par jautājumiem, kas saistīti ar Rīgas infrastruktūras būvniecības procesiem, piemēram, gan Krišjāņa Barona ielu, gan tiltiem Rīgā». Saruna ievirzījusies arī par to, ka Gridņeva sieva ir lieciniece kādā kriminālprocesā, un J. Jurašs «vien aicinājis sadarboties ar izmeklēšanu».

Savukārt veco KNAB vizītkarti J. Jurašs iedevis tikai sarunas noslēgumā, jo A. Gridņevs lūdzis atstāt savus kontaktus. «Man nebija domes deputāta vizītkarte. Makā atradās aizvēsturiska, krietni paburzīta KNAB laika vizītkarte. Iedevu to, jo uz tās bija mani kontakti,» portāls Delfi citē J. Juraša teikto.

Kā redzams, abas versijas par notikušo ir krasi atšķirīgas un patiesību noskaidrot var tikai ar kriminālprocesuālām metodēm.

Meliem īsas kājas

To, ka J. Juraša interpretācijas par viņa rīcības patiesajiem motīviem tiešām ir jāizmeklē kriminālprocesuāliem līdzekļiem, brīvdienās pierādīja prokurors Māris Urbāns, izplatot paziņojumu sakarā ar «J. Juraša kriminālprocesu» par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kurā Saeimai šonedēļ būs jālemj, izdot vai neizdot J. Jurašu kriminālvajāšanai.

Atbilstīgi J. Juraša jau ilgstoši tiražētajam skaidrojumam, viņš publiskojis informāciju par viena miljona eiro kukuļa piedāvājumu, jo tālaika KNAB vadība to atstājusi bez ievērības un nav sākusi noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu.

Turpretī prokurora M. Urbāna notikumu izklāsts liecina par pavisam ko citu. Proti, informāciju par piedāvāto kukuli miljona eiro apmērā neviens cits kā pats J. Jurašs klasificējis kā valsts noslēpumu.

Pats J. Jurašs nav atklājis personu, kura viņam piedāvājusi šo kukuli, tādējādi būtiski apgrūtinot izmeklēšanu. Pats J. Jurašs un viņa padotie šīs informācijas pārbaudei uzsākuši operatīvo lietu. J. Jurašs bijis pilnībā informēts par operatīvās izstrādes lietas gaitu un rezultātiem. Tas nozīmē, ka viņš melo, apgalvodams, ka KNAB neviens nav reaģējis uz informāciju par kukuļa piedāvāšanu. «Turklāt J. Jurašs valsts noslēpumu saturošu informāciju izpauda laikā, kad operatīvās izstrādes lietā Nr. 10616 joprojām tika turpinātas operatīvās darbības,» teikts prokurora M. Urbāna paziņojumā.

Foto: Saeimas kanceleja