• Tweet

Krišjāņa Kariņa vadītais ministru kabinets Latvijas politikas vēsturē būs īpašs. To vada Jaunā Vienotība, kurai pašai pat nav tik daudz balsu, lai saviem partneriem piedraudētu ar ministru kabineta gāšanu. Ja Kariņa partija valdību atstātu, tas joprojām būtu darboties spējīgs vairākuma ministru kabinets. Tas nozīmē – jebkurš no partneriem premjeram var prasīt praktiski jebko, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) sola radikālas pārmaiņas tiesiskuma nodrošināšanai. Atlaižamo amatpersonu saraksti likti priekšā partneriem arī sarunās par valdības veidošanu. Kandidāti ir vairāki, tostarp Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

“AT priekšsēdētājs atbilstoši pagājušās Saeimas lēmumam ir iecelts, bet tas nenozīmē, ka tieslietu ministram nekas nav sakāms. Tajā darba ietvarā, kas man ir kā tieslietu ministram, kā Tieslietu padomes loceklim, tajā es izskatīšu šo jautājumu,” paziņojos tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns uzskata Bičkoviču par nepiemērotu tik augstam un atbildīgam amatam arī ņemot vērā Bičkoviča iespējamo saistību ar VDK. Lietā, ko savulaik skatīja prokuratūra un tiesa, fikurēja 83.gadā noformēta aģenta kartīte ar Bičkoviča vārdu un segvārdu “Raitis”. Tiesā viņa saistība ar VDK netika pierādīta.

“Mans ieskats, ka tās situācijas, kas bijušas daudzu gadu garumā liek runāt gan par profesionalitāti un arī par faktoloģisko pusi. Ja parādās šie apstākļi, ka tas ir bijis okupācijas laika sadarbības fakts, tad es domāju pat šī aizdomu ēna, kam nenoliegsim ir arī pamats faktiskai ticībai šim apstāklim, tad ar to ir jārēķinās. Un ja man kā tieslietu ministram nav dotas pilnvaras iecelt, atstādināt, ka man nav uzlikti pienākumi reaģēt uz to. Es to jūtu kā savu atbildību,” raidījumam norādīja Bordāns.

JKP gatavojas uzstāt arī par KNAB šefa darba izvērtējumu. Bordāns uzskata biroja pēdējā laika rīcību par divkosīgu – par izmeklēšanas informācijas nopludināšanu pie atbildības saukts partijas biedrs Juris Jurašs. Savukārt lietā par agrākā ZZS Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa krāpšanos pats Straume nodevis ziņas premjeram, kura biroja cilvēki vēlāk pabrīdinājuši savu partijas biedru. Un šajā situācijā par informācijas izpaušanu neviens pie atbildības netika saukts. Tā vietā nepamatoti atlaisti izmeklētāji, kuri strādājuši ar Ilmāra Rimševiča un Rīgas satiksmes krimināllietu.

“Tieši Straumes kunga lēmumu rezultātā viņi ir dabūti ārā no KNAB. Tā ir bijusi šķietama reforma un pat ja reāla reforma, tad es nesaredzu, kur ir objektivitāte un kur ir ieguvums, ka labākie profesionāļi, kas citastarp veica izmeklēšanu lietās, ar ko Straumes kungs šobrīd veicina savu popularitāti, un arī izdara pareizi lietas (…) tad ir ļoti dīvaini, ka tieši tos cilvēkus, kas veica visu šo melno un galveno darbu, lai šos noziegumus atklātu, tieši no šiem cilvēkiem kā no nevēlamiem lieciniekiem viņš ir atbrīvojies,” uzskata tieslietu ministrs, norādot, ka ir  ļoti nopietns pamats sarunai par to, kas vispār notiek KNAB.

“Mēs to jautājumu vispār neesam runājuši. Kā mēs plānojam strādāt… Ja kādam ir ierosinājums, lai liek uz galda – runājam, diskutējam, meklējam risinājumu,” norāda premjers Krišjānis Kariņš.

JKP kritizētā Valsts policijas šefa Inta Ķuža darba izvērtējumu veiks KPVLV. Jaunais ministrs Sandis Ģirģens gan steigties ar atlaišanām negrasās.

“Es pateikšu uzstādījumus kā es vēlos redzēt darbu, viens no galvenajiem pricipiem, protams, būs strādāt efektīgi, pārskatīt rezultātus, plusi mīnusi un sāksim aktīvi strādāt. Un tad jau novērtēsim konkrētā laika posmā konkrēto vadītāju darbu un skatīsimies, kāda būs nākotne,” norāda iekšlietu ministrs Sandis Ģirgens (KPV LV).

Viens no Kariņa valdības smagākajiem darbiem būs skandalozās OIK sistēmas atcelšana. Tas arī būs KPV LV un viņu ekonomikas ministra Ralfa Nemiro uzdevums.

Jaunais ministrs Nemiro 12 gadus strādājis par juristu advokāta Pāvela Rebenoka birojā, kurš šobrīd aktīvi iesaistījies kompānijas Olainfarm akcionāru strīdos. Rebenoka birojs bija iesaistīts tiesvedībā, kur valsts vērsās pret Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu. Strīds bija par Privatizācijas aģentūras veiktu darījumu ar uzņēmuma Grindex akcijām. Šobrīd Privatizācijas aģentūra nonākusi Nemiro pārraudzībā.

“Stāsts ir par viņas nepieciešamību. Mēs jau Juridiskajā komisijā bijām apsvēruši iespējas mainīt nosaukumu, esam apsvēruši nodalīt funkcijas,” skaidro Nemiro, norādot, ka neuzskata, ka amatpersonu saņemtais atalgojums ir samērojams ar to darba apjomu, ko viņi dara.

Nemiro vērtēs arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora Andra Ozola darbu. Ar atlaišanām sola neaizrauties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Bet vismaz divām amatpersonām viņam būšot vairāki jautājumi.

“Man ir atsevišķi jautājumi dažu iestāžu vadītājiem. Piemēram Valsts vides dienesta ģenerāldirektorei. Par to, kā viņa iedomājas turpināt pildīt savus amata pienākumus situācijā, kas ir saisītas ar viņas problēmām ar kriminālprocesu,” atzina Pūce.

Viņš runāšot arī ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras vadītāju Aigaru Undzēnu, kurš savulaik karjeru veidojis VID un to beidzis pēc konkrētiem skandāliem.

Mazāk konkrētības ir jauno izglītības un labklājības ministru plānos. Izglītības ministrija Kučinska valdības laikā aizsāka radikālas reformas. Jaunā izglītības ministre ILGA ŠUPLINSKA gan vēl tikai iepazīšoties ar saimniecību un konkretizēt plānus nespēj.

Līdz ar šogad gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām, valdībai būs jāvirza Latvijas kandidāts Eirokomisāra amatam. Arī par to valdības veidošanas procesā politiķi neesot sprieduši, bet līdz šim izskanējuši vairāki uzvārdi, jo gribētāju tikt nominētiem netrūkst. Iepriekš aktīvi apspriesta Danas Reiznieces Ozolas kandidatūra. Bet pēc ZZS izgāšanās vēlēšanās eksministres virzīšana amatam ir maz ticama. Iespējams Krišjānis Kariņš varētu atkārtoti nominēt Valdi Dombrovski vai, piemāram, nacionāļu Robertu Zīli. Minēts arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna vārds. katrā ziņā likumā teikts, ka komisāra virzīšana ir tiešs Ministru prezidenta uzdevums un pienākums.

Foto: F64