Keris par veselības groziem: Ja nekāds izdevīgums neparādās, tad no tā nav jēgas

Nevis ārstu arodbiedrības, bet darba devēji bija divu veselības grozu idejas autori, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” norādīja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.
Viņš norādīja, ka veselības ministre Anda Čakša bildusi, ka tehniskās problēmas ir atrisinātas un datu bāze var sākt darboties. “Arī decembrī teica, ka viss būs atrisināts līdz 1. janvārim. Ja sistēma nedarbojas perfekti, to var darbināt tikai testa režīmā, paskatoties, vai var pacientu identificēt vai nevar. Neesmu dzirdējis arī, ka valstij būtu mūku un mūķeņu reģistrs, kas ir iekļauti atbrīvoto kategorijā,” izteicās Keris.
Viņš norādīja, ka jautājums, vai vispār jāatsakās no diviem groziem, ir sarežģītāks. “Nevis arodbiedrības, bet darba devēji bija divu grozu idejas autori. Kad bija runa par nodokļu reformu, mūsu arodbiedrība sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību skaidri pateica: ja reformas ietvaros veselības aprūpei 2020. gadā nodrošina vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad to varētu atbalstīt. Darba devēji bija ar mieru tikai tad, ja ievieš divu grozu sistēmu, un mums bija jāpiekāpjas. Sākotnēji arodbiedrības veselības aprūpes finansēšanas likumu bija iecerējušas kā garantijas nozares finansēšanai, ieliekot tajā tikai pašu galveno par finansējumu nozarei un finansējuma pieaugumu darbinieku algām. Viss, kas attiecas uz veselības apdrošināšanu, nāca, pateicoties darba devēju uzstājībai par diviem groziem, kas valdībai arī beigās šķita pieņemama ideja,” skaidroja Keris.
“Bet garantijas par šo 4% finansējumu veselības aprūpei likumā varēja arī neparādīties. Sākotnēji Trīspusējās sadarbības padomē par to vienojāmies, bet, kad 2017. gada rudenī valdība nodeva likumprojektu Saeimai, valdība vienpusēji šo normu izņēma ārā tāpat kā punktu par darba samaksas pieaugumu turpmākajos gados. Tikai pēc niknām cīņām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā normu par nozares finansējumu izdevās atjaunot, bet par darba samaksas pieaugumu diemžēl ne. Tagad beidzot tas ir izdarīts, turklāt Saeimai nobalsojot vienprātīgi. Bija izšķiršanās – ja Saeima dod garantijas par algu pieaugumu, tad arodbiedrības piekrīt, ka, risinot darba roku trūkumu, trīs gadu laikā nozares darbiniekiem ir atļauts lielāks virsstundu skaits, nekā noteikts Darba likumā. Pretējā gadījumā arodbiedrības nepiekristu virsstundu skaita palielinājumam, jo, ja problēmas netiek risinātas saknē, tad nav jēgas blēņoties ar seku likvidāciju. Šoreiz politiķi ieklausījās, jo pietiekami vienoti un skaidri par darba roku trūkuma izraisītajām problēmām runāja gan arodbiedrības, gan darba devēji, gan Slimnīcu biedrība, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadība,” norādīja LVSADA vadītājs.
Vaicāts, vai viņš piekrīt topošās veselības ministres Ilzes Viņķeles viedoklim, ka jāvirzās uz obligātu veselības apdrošināšanu visiem, Keris atbildēja ar pretjautājumu, proti, vai ir taisnīgi, ka visi, kas maksā nodokļus un arī papildus 1% sociālās apdrošināšanas iemaksu, saņem to pašu, ko tie, kuri bez attaisnojošiem iemesliem šo nodokļu slogu nenes? “Par to varētu papētīt sabiedrības viedokli. Otrs jautājums ir praktiskas dabas – vai pacientu šķirošanas sistēmas izveide un uzturēšana atsvērs tās papildu iemaksas, kuras iegūs, cilvēkiem brīvprātīgi apdrošinoties? Pašlaik apdrošinājušies ir daži tūkstoši cilvēki, kuru iemaksu summa ir nepilns miljons eiro. Vajadzētu samērot šo ieguvumu ar to, cik jau ir iztērēts sistēmas izveidei, cik vēl paredzēts tās uzturēšanai – ja nekāds izdevīgums neparādās, tad nav lielas jēgas tā darīt,” uzskata Keris.
Jau vēstīts, ka Saeimas parlaments pieņēma likumu, kas nosaka, ka tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas iedzīvotājiem būs vēl līdz 2019. gada 30. jūnijam.
Saeima Veselības aprūpes finansēšanas likumu pieņēma 2017.gada decembrī, nosakot, ka no 2019.gada 1.janvāra tiek ieviesta valsts obligātā veselības apdrošināšanas sistēma un iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi būs pieejami atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Latvijas slimnīcu vadītāji vēršas pie valsts veselības aprūpes politikas veidotājiem, lai paustu bažas par veselības pakalpojumu turpmāko pieejamību un kvalitāti Latvijā
Straujā un ar slimnīcām nesaskaņotā to finansēšanas reforma var kritiski ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, un īpaši sāpīgi tā skars reģionu iedzīvotājus....
Lasīt tālākVeselības ministrija atgādina: no 1. janvāra stingrākas prasības skaistumkopšanas pakalpojumiem
Veselības inspekcija atgādina, ka saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 631 “Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai”...
Lasīt tālākGripas izplatība Latvijā saglabājas augsta, pieaug arī citu elpceļu infekciju gadījumu skaits
2026. gada 2. nedēļā gripas epidemioloģiskā situācija Latvijā liecina par augstu gripas izplatību, un monitoringa dati apstiprina, ka gripas vīruss joprojām plaši cirkulē sabiedrībā. Monitoringa...
Lasīt tālākLVSADA: slimnīcu tīkla reforma virzīta bez pilnvērtīga sociālā dialoga
2026. gada 13. janvārī Ministru kabinets pieņēma zināšanai Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību. Lēmums tika pieņemts, virzot jautājumu...
Lasīt tālākSPKC aicina saglabāt piesardzību gripas epidēmijas laikā
Latvijā joprojām norit gripas epidēmija. Ārstniecības iestāžu un laboratoriju informācija liecina, ka gripas vīruss aktīvi turpina cirkulēt sabiedrībā. SPKC īpaši vērš uzmanību,...
Lasīt tālākJaunumi veselības aprūpē no 2026. gada. Kas jāzina?
Nākamgad plānots ieviest vairākus jaunumus un uzlabojumus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem. Par to, kas jāzina saistībā ar jaunumiem, informē Nacionālais...
Lasīt tālākGripas epidēmija turpinās – stacionāros palielinās gripas pacientu īpatsvars
Latvijā turpinās gripas epidēmija, un 2025. gada 51. nedēļas monitoringa dati liecina par turpmāku saslimstības pieaugumu. Aizvadītajā nedēļā pacientu īpatsvars ar elpceļu infekciju simptomiem...
Lasīt tālākLatvijā turpinās gripas epidēmija – saslimstība strauji pieaug
Latvijā turpinās gripas epidēmija, un 2025. gada 50. nedēļas monitoringa dati liecina par ļoti strauju saslimstības pieaugumu. Gripas izplatība iedzīvotāju vidū ir būtiski pieaugusi visās...
Lasīt tālākLatvijā turpinās saslimstības ar gripu pieaugums
Latvijā sākusies gripas epidēmija, un jaunākie monitoringa dati liecina par strauju saslimstības pieaugumu 49. nedēļā. Gripa reģistrēta visās desmit monitoringa administratīvajās teritorijās....
Lasīt tālākA hepatīta uzliesmojumi Eiropā: SPKC aicina ceļotājus ievērot piesardzību
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka dažās Eiropas valstīs turpinās A hepatīta uzliesmojumi un novērojama pieaugoša saslimstības tendence. Tādējādi SPKC aicina ceļotājus...
Lasīt tālāk