• Tweet

Ārstam ir jāārstē, nevis jādomā par to, vai cilvēks ir vai nav samaksājis nodokli, vērtējot divu grozu veselības pakalpojumu sistēmu ieviešanu Latvijā, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” izteicās Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Viņa norādīja, ka Latvijā šobrīd nodokļu iekasēšanas un motivēšanas uzdevumu vēlas uzkraut nevis tām institūcijām, kurām ar to būtu jānodarbojas, bet ārstiem. “Ja cilvēki maksā Latvijā nodokļus. Ja mums ir tāda nodokļu sistēma, tad viņi savu pienesumu ir veikuši un viņiem pienākas arī veselības apdrošināšana. Tas ir jāizdara jaunajai valdībai. Ārstiem nav jābūt nodokļu inspektoriem,” izteicās Aizsilniece.

Pēc viņas sacītā, situācija šobrīd veidojas tāda, ka, ja cilvēks būs slims un savlaicīgi nevarēs ārstēties, jo viņam nav naudas, viņš nonāks ļoti smagā stāvoklī slimnīcā un mēs viņu ārstēsim par valsts naudu un daudz dārgāk.

Pēc viņas sacītā, nākamajos sešos mēnešos ir jāsaprot – kāpēc cilvēkiem, kas strādā mikrouzņēmumā nepienākas veselības apdrošināšana, bet cilvēkam, kas strādā uz 0,25 slodzēm un mēnesī sociālajās iemaksās samaksā pāris desmitus eiro – pienākas.

Jau vēstīts, ka Saeimas parlaments pieņēma likumu, kas nosaka, ka tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas iedzīvotājiem būs vēl līdz 2019. gada 30. jūnijam.

Saeima Veselības aprūpes finansēšanas likumu pieņēma 2017.gada decembrī, nosakot, ka no 2019.gada 1.janvāra tiek ieviesta valsts obligātā veselības apdrošināšanas sistēma un iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi būs pieejami atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām.

Vienlaikus veselības aprūpes finansēšanas likums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi un medicīniskās ierīces.

Tāpat neatkarīgi no apdrošināšanas statusa valsts apmaksās tādu slimību ārstēšanu, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, piemēram, psihiskas saslimšanas, tuberkuloze un infekcijas slimības, kā arī zāles šo slimību ārstēšanai.

Savukārt, lai papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī vēl citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kā arī virknei iedzīvotāju grupu, tostarp bērniem, pensionāriem, bezdarbniekiem u.c.

Foto: Pexels