• Tweet

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, novembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 5,2%, savukārt imports – par 8,6%.

Novembrī eksporta vērtības pieaugumā lielākais devums bija mehānismu un ierīču eksportam. Būtiski palielinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, elektroierīču un iekārtu, dažādu ķīmisko produktu un transportlīdzekļu eksporta vērtība. Savukārt samazinājās graudaugu kultūru, akmens, ģipša un cementa izstrādājumu un eļļas augu sēklu eksports.

2018.gada novembrī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga nedaudz straujāk nekā kopējais eksports – par 7,8%. Būtiski eksports pieauga uz Zviedriju, Igauniju, Lietuvu un Dāniju.

Salīdzinoši strauji novembrī pieauga eksports uz NVS valstīm – par 10,7%, tai skaitā uz Krieviju – par 16,9%.

Savukārt par 9,4% samazinājās eksports uz pārējām valstīm.

Straujo preču importa pieaugumu 2018.gada novembrī būtiski ietekmēja dzelzs un tērauda, naftas pārstrādes produktu un koksnes un tās izstrādājumu imports.

Kopumā 2018.gada vienpadsmit mēnešos eksports bija par 8% un imports par 10,9% lielāks nekā 2017.gada janvārī-novembrī. Kopējā eksporta vērtības pieaugumā šajā laika posmā būtisks devums bija koksnes un tās izstrādājumu, kā arī mehānismu un ierīču eksportam. Pieauga arī transportlīdzekļu, kā arī dzelzs un tērauda eksporta apjomi. Janvārī-novembrī eksports uz ES valstīm pieauga par 8,6%, uz NVS valstīm – par 8,2%, bet uz pārējām valstīm – par 5,1%.

Sagaidāms, ka saglabājoties spēcīgam ārējam pieprasījumam, turpinās palielināsies arī ienākumi no eksporta. Tomēr, lai noturētu stabilus eksporta pieauguma tempus nākotnē ir svarīgi uzlabot konkurētspēju, apgūt jaunus eksporta tirgus, vienlaikus palielinot arī eksportējamo preču sortimentu.

Foto: Pixabay