• Tweet

Latvijas valstij nav vajadzīga ne Valsts televīzija, ne radio, ja tie šobrīd pilda ārvalstu intereses, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Komentējot ziņu, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam, Lembergs norādīja, ka viņu pēc būtības neinteresē, kas vada LTV, jo, pēc viņa sacītā, “Latvijā nav sabiedriskā televīzija, bet Valsts televīzija, kuru kontrolē ārvalstu specdienesti un to intereses”.

“Līdz ar to, kas viņu vada, nav nozīmes, jo viņi tāpat pūtīs to pašu stabuli – viņiem būs pareizais viedoklis un visi pārējie, kas ir absolūti nepareizi un pretvalstiski,” savu nostāju skaidroja Lembergs.

Pēc viņa domām, Latvijas valstij nav vajadzīga ne Valsts televīzija, ne radio. “Mums ir ļoti spēcīgs mediju privātais spektrs. Šo naudu, ko šobrīd dod milzīgā apjomā Valsts radio un televīzijai, konkursa kartībā varētu piešķirt tiem, kas realizē valsts pasūtījumu – privātajai televīzijai, radio, preses izdevumiem, tai skaitā reģionālajiem. Tā nauda pietiktu visiem ar uzviju,” norādīja Ventspils mērs.

Lemberga prāt, valsts funkcija varētu būt šo pasūtījumu kontrole, nevis kā tagad, kad valsts ir galvenais mediju īpašnieks un satura noteicējs.

Kā zināms, NEPLP informēja, ka LTV 2017. un 2018. gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

Veicot revīziju par LTV sadarbību ar trešajām pusēm, Padome konstatēja, ka VSIA “Latvijas Televīzija” sniedz reklāmas pakalpojumus komerctirgum. Šī gada oktobrī Ivars Belte ir noslēdzis līgumu ar vismaz vienu Latvijas komerctelevīziju, padarot sabiedrisko mediju par reklāmas aģentūru, kas, izmantojot publiskos resursus, apkalpo komerctirgu. Spēkā esošā stratēģija šādu komercpakalpojuma sniegšanu neparedz. Saskaņā ar Valsts Kontroles ziņojumu “Vai sabiedriskā pasūtījuma plānošana un īstenošana ir organizēta mērķtiecīgi?” un Eiropas tiesību aktiem, šajā rīcībā ir saskatāmi šķērssubsidēšanas riski.

Izvērtējot kapitālsabiedrības sasniegtos rezultātus un valdes darbu 2017. gadā, NEPLP pieņēma lēmumu nepiešķirt prēmijas LTV valdes locekļiem. Tomēr LTV valde nepiekrīt NEPLP lēmumam un pieprasa to atcelt. Kopumā izmaksājamā summa, ieskaitot nodokļus, būtu nepilni 27 000 eiro. Padome uzskata, ka valdes prēmēšana šobrīd neatbilst uzņēmuma interesēm, jo laikā, kad LTV pietrūkst finansējuma satura projektiem, un jau šogad tika samazinātas to tāmes, par prēmijās izmaksājamo summu ir iespējams radīt vienu cikla satura projektu.

Foto: F64