Konkurences sargi neatļauj “Maxima” iekārtoties telpās Tērbatas ielā

17. decembrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu aizliegt SIA “MAXIMA Latvija” izmantot tirdzniecības telpas Rīgā, Tērbatas ielā 33/35. KP konstatēja, ka plānotais darījums būtiski samazinātu konkurenci konkrētajā tirgū, ierobežotu patērētāju iespējas ikdienas patēriņa preces iegādāties plašāka skaita uzņēmumu veikalos un nostiprinātu esošo mazumtirgotāju tirgus varu.
Pašlaik tirdzniecības telpas Tērbatas ielā 33/35 izmanto SIA “ESSA”, kas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū darbojas ar zīmolu “top!”. Saskaņā ar KP iesniegto ziņojumu plānots, ka konkrēto telpu nomas tiesības turpmāk iegūs Maxima. Tā kā abi uzņēmumi veic līdzīga rakstura saimniecisko darbību un darījuma rezultātā viens tirgus dalībnieks pārņemtu otra aktīvus – mazumtirdzniecības telpas –, Konkurences likuma izpratnē tā ir uzņēmumu apvienošanās, kas ir paziņojama KP.
Lai objektīvāk novērtētu darījumā ietekmēto tirgu, KP veica “top!” klientu aptauju konkrētajās telpās. Tajā atklājās, ka vairums veikala apmeklētāju ir tūristi, tuvākajā apkārtnē strādājošie un centra iedzīvotāji, kas tirdzniecības vietu apmeklē ar kājām. Aptauja atklāja, ka uzrunātie pircēji veic salīdzinoši nelielus un viegli pārvietojamus pirkumus – 83 % respondentu pirkuma summa nepārsniedza desmit eiro.
75 % aptaujas dalībnieku norādīja, ka līdzīgu pirkumu veikšanai izvēlētos četrus tuvumā esošus veikalus – trīs SIA “RIMI LATVIA” (RIMI) un vienu Maxima. Ņemot vērā aptaujas rezultātus, KP konstatēja attālumu un noteica laika intervālu, ko patērētāji būtu gatavi mērot citu tuvākajā apkārtnē esošo tirdzniecības vietu apmeklēšanai. Tādējādi KP konstatēja, ka darījuma rezultātā ietekmētais tirgus ir ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus aptuveni četru minūšu gājiena attālumā ap konkrētajām tirdzniecības telpām.
Pašlaik šajā teritorijā kopumā darbojas piecas tirdzniecības vietas, kurās pakalpojumus sniedz RIMI, MAXIMA un SIA “ESSA”, un šāda tirgus struktūras saglabāšana ir nozīmīga efektīvai konkurencei. Pēc darījuma īstenošanas konkrētajā tirgū savu darbību turpinātu tikai divi lielākie mazumtirgotāji, tiem palielinot savu tirgus daļu, kā arī pieaugot MAXIMA veikalu skaitam. KP ieskatā, tas mainītu tirgus struktūru un būtiski samazinātu konkurenci.
Līdzšinējās attīstības tendences abiem lielākajiem mazumtirgotājiem, atverot arvien vairāk arī neliela formāta veikalus, citiem tirgotājiem rada būtiskas barjeras uzsākt vai veikt darbību Rīgas centrā, t.sk. apgrūtinot iespēju atrast piemērotas telpas mazumtirdzniecībai. Ņemot vērā MAXIMA un RIMI tirgus varu un konkurences priekšrocības, KP savā praksē jau iepriekš konstatējusi, ka citiem mazumtirgotājiem ir ierobežotas iespējas radīt efektīvu konkurences spiedienu.
Tā kā darījuma īstenošanas gadījumā ietekmētajā tirgū būtiski samazinātos konkurence, nostiprinātos lielāko ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības uzņēmumu pozīcijas, kā arī tiktu ierobežotas patērētāju iespējas iegādāties daudzveidīgas preces plašāka skaita uzņēmumu veikalos, KP lēma aizliegt Maxima iegūt nomas tiesības uz tirdzniecības telpām Rīgā, Tērbatas ielā 33/35.
KP atgādina, ka šādos darījumos potenciālā sadarbības partnera – telpu nomnieka – izvēle ir telpu īpašnieka individuāls lēmums. Tikmēr KP izvērtē šāda darījuma ietekmi uz konkurenci konkrētajā tirgū. Lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā, darījumiem, kas atbilst Konkurences likumā noteiktajiem kritērijiem, nepieciešama KP atļauja. Tādējādi iestāde nodrošina valstisku kontroli pār tirgu koncentrēšanos, lai neveidojas tādas strukturālas izmaiņas, kuru rezultātā patērētāji cieš ilgtermiņā, jo tiem tiek ierobežotas izvēles iespējas vai preces un pakalpojumi jāiegādājas par nekonkurētspējīgu cenu.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālāk