• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
11/12/2018, Kategorija: Finanses, bankas

Latvijas Bankā no otrdienas, 11. decembrī,  tirdzniecībā būs pieejama kolekciju monētas “Zelta saktas. Burbuļsakta” tirāžas otrā daļa. Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā.

“Ņemot vērā lielo interesi par kolekcijas monētu “Zelta saktas. Burbuļsakta”, ar prieku informējam, ka nākamā tirāžas daļa – gandrīz 400 eksemplāru – nonāks tirdzniecībā jau 11.decembrī,” teikts Latvijas Bankas publiskotajā paziņojumā.

2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet šogad, valsts jubilejas gadā, šo sēriju noslēdz īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.

Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņems īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļaus šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi.

Šī saktām veltītā monētu sērija – trīs tagadējā Latvijas teritorijā dažādos gadsimtos raksturīgākās rotas, nu pārnestas naudas zīmju dizainā, – veido greznu rotu Latvijai tās dzimšanas dienā.

Kolekcijas monētas “Zelta saktas. Burbuļsakta” grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Jānis Strupulis. I. Elere veidoja arī pārējās saktu sērijas monētas.

Monēta “Zelta saktas. Burbuļsakta” izgatavota Münze Österreich Aktiengesellschaft (Austrija). Zelta monētas aversā izvietoti uzraksti “#Latvija”, “#burbuļsakta”, “#17_18gs”, “75 euro” un “#2018”, bet reversā – stilizēts 17. gs. burbuļsaktas atveids.

Saskaņā ar mākslinieces I. Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Saktu izmantošanas vēsturi Latvijas teritorijā aizsāka dažādas agrā dzelzs laikmeta (1.–4. gs.) saktas – t.s. acu saktas, tutulsaktas, šķēršu saktas, stopsaktas un apaļas ripsaktas ar ažūra rotājuma riteņa, krustojumu un ugunskrusta motīviem. Senākās saktas tika ievestas, bet drīz vien amatnieki, izmantojot šos paraugus, sāka darināt saktas paši, to formās atspoguļojot vietējos estētiskos un garīgos priekšstatus. Saktas apģērba saspraušanai un rotāšanai izmantoja gan pieaugušie, gan bērni. Saktu formai un rotājumam piemita gan apģērba saturēšanas, gan arī sargājošas (rota kā amulets) funkcijas. Mainījusies forma, izmērs un materiāls, bet saktas kā viens no populārākajiem rotu veidiem saglabājušās līdz pat mūsdienām.

17. gs. latviešu rotu klāstā no dažādu formu riņķsaktām, kas bija iecienītas iepriekšējos gadsimtos, pakāpeniski izveidojās jauns saktu veids. To loku rotāja puslodes veida pacēlumi – burbuļi –, no kuriem rotas arī ieguva savu nosaukumu – burbuļsaktas.

Lielās, greznās burbuļsaktas darināja no sudraba un nereti pat apzeltīja. Burbuļsaktas bija viena no greznākajām latviešu sieviešu rotām, un tajās bieži tika iegravēts īpašnieces vārds un saktas darināšanas vai dāvināšanas gads.

Burbuļsaktas bija sastopamas visā Latvijas teritorijā, lai gan to rotājuma veids un valkāšanas tradīcijas nedaudz atšķīrās. Tā, piemēram, Dienvidkurzemē šādas saktas villainē nesprauda pa vienai, bet gan citu virs citas, vietojot pēc lieluma un noslēgumā vēl iesienot zīda lenti. Greznā rota bija turīgu latviešu zemnieču lepnums un bieži tika nodota no paaudzes paaudzē. Šādas saktas kā dzimtas relikvija ģimenēs nereti saglabātas līdz mūsdienām.

Monētas cena Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv – 560.00 eiro. Monētas maksimālā tirāža – 1000 eksemplāru. 8. novembrī tirdzniecībā nonāks pirmā tirāžas daļa – 400 eksemplāru.

Foto: Publicitātes

 

1,060 skatījumi




Video

Pensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās

22/01/2026

Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli

19/01/2026

Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...

Lasīt tālāk
Video

Iedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt

12/01/2026

Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...

Lasīt tālāk
Video

Kāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?

08/01/2026

Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem

06/01/2026

Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug

05/01/2026

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...

Lasīt tālāk
Video

No 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs

05/01/2026

Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...

Lasīt tālāk
Video

Gada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %

30/12/2025

Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...

Lasīt tālāk
Video

Ienākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē

29/12/2025

Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...

Lasīt tālāk
Video

Baltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas

29/12/2025

Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...

Lasīt tālāk