• Tweet

Vērojot valdības veidošanas notikumus pēdējās dienās, ir redzams, ka tomēr neliels progress ir noticis, un daži lēmumi ir pieņemti. Pie tiem varam pieskaitīt Valsts prezidenta izvirzītā premjera amata kandidāta Alda Gobzema (“KPV LV”) radikālo rīcību, izslēdzot “Attīstībai/Par!” no partiju sarunām, kā arī potenciālo ministra amata kandidātu saraksta izveidošanu. Joprojām aktuāls ir jautājums, par “Jaunās konservatīvās partijas” novilkto “sarkano līniju” pret Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kurai Gobzema skatījumā ir iedalītas divas ministrijas.

JKP vadošā pārstāvja Jāņa Bordāna attieksme pret ZZS var kļūt par izšķirošu stūrakmeni jaunās valdības izveidošanā. Gobzema vēlme zaļzemniekiem piešķirt Aizsardzības (Raimonds Bergmanis) un Lauksaimniecības ministrijas (Edgars Tavars vai Armands Krauze) varētu izsaukt JKP pretreakciju, kas jo asi ir izpaudusies līdzšinējās valdības veidošanas sarunās. Tas nozīmē, ka šis laiks Bordānam ir dots, lai izvērtētu un, iespējams, mainītu savu attieksmi pret ZZS. Bordānam vēl ir laiks parādīt sevi kā godprātīgu politiķi, jo “uz spēles” nav likta vienas vai divu partiju pastāvēšana, ne arī viena cilvēka viedoklis, bet gan nākamā valdība, kas pāstāvēs visas valsts un tautas intereses.

Šobrīd valdības veidošanas sarunās piedalās piecas partijas – “KPV LV”, JKP, Nacionālā apvienība, ZZS un “Jaunā Vienotība” (JV). Šīm partijām parlamentā kopā ir 64 balsis. Vakar intervijā Delfi TV ar Jāni Domburu Gobzems atzina, ka 64 balsis ir pietiekami, lai apstiprinātu valdību un ir pārliecināts par saviem panākumiem. Ja JKP uzstādījuma dēļ šī partija pamestu topošo valdību, tad valdības izveidei vairs nepietiktu balsu, savukārt, ja no sarunām tiktu izslēgta ZZS, četras partijas kopā veidotu tikai 53 balsis Saeimā.

JKP nevarētu žēloties par to, ka viņus neņem vērā. Konservatīvajiem tiek piedāvāti veseli četri ministru posteņi: Satiksmes ministrija – Tālim Linkaitam, Veselības ministrija – Jurim Jurašam, Izglītības un zinātnes ministrija – Dagmārai Beitnerei-La Gallai, bet Tieslietu ministrija – pašam Bordānam vai Jutai Strīķei. Taču šis nebūtu tas klupšanas akmens, kas kavētu Gobzema valdības izveidi vai deklarācijas sagatavošanu, bet Bordāna politisko ambīciju nolikšana malā, nākot pretī iespējamā premjera piedāvājumam ne tikai Saeimas, bet visu iedzīvotāju labā.

Šodien valdības veidošanas sarunas turpinās, un Valsts prezidents Gobzemam ir devis laiku līdz 10. decembrim novest šo procesu līdz galam, un, kaut arī pēdējās dienās no JKP nekas skaļš nav dzirdēts, iespēja, ka Bordāns tieši šobrīd aizdedzina degauklu, lai uzspridzinātu Gobzema valdību, ir liela.

Foto: Saeimas kanceleja