• Tweet

Domāju, ka neviens neriskēs veselības nozarei samazināt finansējumu, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS), apliecinot, ka ir gatava aizstāvēt Veselības likumu.

Čakša skaidroja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums bija risinājums situācijā, kad nebija skaidrs, kur nozarei rast papildu finansējumu. “Diskusijas bija ļoti garas un smagas, konferencē kopā ar Pasaules Veselības organizāciju un visām iesaistītajām pusēm vienojāmies, ka ejam uz vispārējo veselības aprūpes nodrošinājumu no kopējā budžeta, vienlaikus rodot papildu finansējumu. Bet pēc tam sākās diskusijas par to, ka vienkārši tāpat veselībai nevar dot papildu naudu, ir jābūt kaut kādiem nosacījumiem. Es ļoti stingri tolaik iebildu par dalīšanu divos pakalpojumu grozos, bet, saprotot, ka nekas neiet uz priekšu, kompromiss bija par papildu 1% sociālo iemaksu, kas veselības aprūpei dod 85 miljonus eiro. Bet, tikko ir šīs papildu iemaksas, tā ir individualizēta sasaiste ar to vai citu pakalpojumu grozu,” norādīja ministre.

Viņa uzsvēra, ka šis paraugs ir ņemts no Lietuvas un Igaunijas, kur sociālās iemaksas ir 12%, Lietuvā – 9%, kamēr mēs sākām ar 1%. “Diemžēl, likumprojektam nonākot līdz gala redakcijai, jau bija paredzēts, ka šis 1% tiek pielikts tiem, kas maksā pilnu sociālo nodokli, bet tie, kas nestrādā pilnā nodokļu režīmā vai, izņemot atbrīvotās kategorijas, nemaksā tos vispār, veic brīvprātīgas iemaksas, lai saņemtu pilno pakalpojumu grozu. Latvijā šī iestāšanās maksa ir salīdzinoši maza (51,6 eiro 2018. gadā, 154,8 – 2019., 258 eiro – 2020. gadā), kamēr, piemēram, Igaunijā tā ir 1900 eiro. Pieļauju, ka varētu atgriezties pie sākotnējās versijas, ka visi, kas maksā nodokļus kaut kādā režīmā, veic šo sociālo iemaksu un automātiski piedalās visa pakalpojumu apjoma saņemšanā,” piebilda Čakša.

Viņa uzsvēra, ka tie, kuri uzstāj uz likuma izmaiņām ir jāapzinās, ka šis likums nodrošina nozarei ļoti vajadzīgu papildu finansējumu. “Domāju, ka neviens neriskēs veselības nozarei samazināt finansējumu – komisijās esmu gatava par to runāt,” uzsvēra ministre.

Vaicāta, vai varētu atcelt pakalpojumu dalīšanu divos grozos, Čakša uzsvēra, ka tas nav iespējams, jo sociālā nodokļa papildu iemaksa ir individualizēta. “Arī Igaunijā ir divu grozu sistēma, tikai viņiem minimālajā grozā tiešām ir tikai minimālā palīdzība, kamēr mēs mazajā grozā ielikām ļoti daudzas lietas – ir ietverts ir arī ģimenes ārsts, infekciju slimības, onkoloģija un riska koridors kardioloģijā. Drīzāk varētu jautāt, vai pirmais grozs nav uztaisīts par lielu,” norādīja Čakša.

Kā zināms, 2017.gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz no 2019.gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām. Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summu mēnesī.

Veselības apdrošināšanas iemaksas 2018.gadā noteiktas 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,6 eiro gadā, 2019.gadā – 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,8 eiro gadā, 2020.gadā – 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.

Obligātas veselības apdrošināšanas iemaksas būs veicamas reizi gadā, un jau šogad personas to var veikt no 1.septembra.

Foto: Valsts kanceleja