• Tweet

Vairākas būvniecības, viesmīlības un apsardzes nozares organizācijas atklātā vēstulē aicina Valsts prezidentu izsludināt likumu “Grozījums Darba likumā”, ko pieņēmusi Saeima 1.novembrī. Vēstulē pausts, ka likuma pieņemšana ir vitāli nepieciešama, lai veicinātu plašāku nozaru koplīgumu slēgšanu un lielāku valsts uzticēšanos sociālajam dialogam.

Nosodot Latvijas Republikas tiesībsarga aicinājumu Valsts prezidentam nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai, sabiedriskās organizācijas uzsver, ka likumu atbalstījuši ne tikai darba ņēmējus un darba devējus pārstāvošās organizācijas, bet arī Ministru kabinets. Iesaistītās puses ir sniegušas izsvērtu ekonomisku un juridisku pamatojumu, kas pārliecinoši pierāda tā ieguvumus sabiedrībai un atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.

Sabiedriskās organizācijas atgādina, ka valstī noteiktā minimālā alga Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā un noteiktais apmērs ir neatbilstošs lielai daļai nozaru, kā rezultātā ne tikai cieš darba ņēmēji, bet arī tiek radīts ievērojams ēnu ekonomikas risks un pamats negodīgai konkurencei. Tas lielā mērā skaidrojams ar Latvijā vēsturiski pastāvošo tendenci radīt universālus noteikumus visām nozarēm, kas līdz šim nav ļāvis īstenot Satversmē un starptautiskajās tiesībās aizsargātās tiesības uz ģenerālvienošanos slēgšanu.

Būvniecības nozare ir pirmā, kas spējusi atrast kopīgu valodu par nozarei svarīgiem jautājumiem, slēdzot ģenerālvienošanos. Koplīgums paredz būtiski celt minimālo algu nozarē no valsts noteiktās 430 eiro mēnesī līdz 780 eiro mēnesī, tādējādi nodrošinot gandrīz 60 tūkstošiem būvniecībā strādājošo taisnīgu atalgojuma atskaites punktu un augstākas sociālās garantijas. Šobrīd arī citas nozares, tostarp viesmīlības un apsardzes nozares ir uzsākušas sarunas par ģenerālvienošanās noslēgšanu, lai to minimālais atalgojums atbilstu reālajai situācijai nozarē un radītu labvēlīgāku un godīgāku uzņēmējdarbības vidi.

Vienlaikus vēstulē uzsvērts, ka piemaksa par virsstundās nostrādāto laiku joprojām nevarēs būt zemāka kā 50% no noteiktās mēnešalgas. Tāpat arī arodbiedrības vairākkārt ir atgādinājušas, ka virsstundu darbs var būt tikai izņēmuma gadījums un tas nevar kalpot par būtisku darbinieka ienākuma avotu. Tādēļ likuma ietvaros noslēgta ģenerālvienošanās ne tikai dod skaidru ieguvumu darbiniekiem, bet arī atbilst pasaules praksei attiecībā uz virsstundu apmaksu, vienlaikus motivējot darba devējus pienācīgi uzskaitīt un darbiniekiem atlīdzināt nostrādātās virsstundas.

Foto: Valsts kanceleja