• Tweet

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien, 7. novembrī, aicinājis Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu veidot valdību. Vējonis, kurš devis divu nedēļu laiku valdības aprišu iezīmēšanai, bet pēc tam būtu gatavs nosaukt citu kandidātu, nav paskaidrojis, kāpēc priekšroku devis Bordānam. Savu izvēli prezidents atklājis vien pēc īsas sarunas ar visiem trīs nominantiem, kas liek domāt, ka Vējonim izvēlēties konkrēto kandidatūru, visticamāk, palīdzējusi socioloģija.

Tieši socioloģija, iespējams, ir izdarījusi Vējonim šo “lāča pakalpojumu” – kā liecina šonedēļ veiktā SDTIC aptauja, pēc portāla “Labdien.lv” pasūtījuma, Jānim Bordānam, balstoties uz respondentu viedokli, atbildot uz jautājumu “Kuru Jūs vēlaties redzēt par nākamās valdības galvu?”. Par Bordānu kā par nākamo premjeru nobalsojuši 41,4 %, kamēr par pārējiem diviem premjera amata kandidātiem – Arti Pabriku (Attīstībai/Par!) un Aldi Gobzemu (KPV LV) attiecīgi 32,3% un 8,9%. Savukārt 17,2% aptaujāto uzskatījuši, ka premjera amata kandidāts būs vēl kāds ceturtais.

Lai arī 500 respondentu domas nav uzskatāmas par drošticamu aptauju, tās tomēr parāda tendenci, kas liecina, ka, pēc sabiedrības domām, Bordānam būtu vislielākās izredzes izveidot valdību. Uz šādu pašu varbūtību, iespējams, paļāvies arī Vējonis, lai gan jāuzsver, ka socioloģija nav gluži tas pats, kas politika un sabiedrībai jau tik tikko bija iespēja izteikt savu viedokli Saeimas vēlēšanās.

Kamēr Vējonis, visticamāk, pieņēmis ne pārāk izsvērtu lēmumu, jāsecina, ka diez vai Bordānam reāli izdosies izveidot valdību. Jau no pirmās dienas JKP vadonis demonstrējis augstprātīgu attieksmi, savelkot pārāk daudz sarkano līniju un uzreiz pēcvēlēšanu nedēļā nākot klajā ar piedāvājumu veidot piecu partiju valdību kopā ar “KPV LV”, Nacionālo apvienību (NA), “Attīstībai/Par!” un “Jauno Vienotību”.

No tā netieši izriet, ka šis jau ir tikpat kā otrais Bordāna mēģinājums izveidot valdību, jo pirmais tā arī neguva atbalstu. Paši JKP iespējamie koalīcijas partneri iebilda pret Bordāna piedāvāto ministru kabinetu. KPV LV premjerministra kandidāts Aldis Gobzems JKP rīcību nosauca par “raušanos pie varas”, kamēr “Attīstībai/Par!” līderi neoficiāli teica, ka nevēlas valdību, kas būtu tik atkarīga no “KPV LV”. Arī citi politiskie spēki uzņēma kritiski JKP piedāvājumu, norādot, ka vēlas plašāku koalīciju, iesaistot arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), pret ko Bordāns kategoriski iebilda.

Ar šādam pretrunām maz ticams, ka Bordānam divu nedēļu laikā veiksmīgi izdosies izveidot darboties spējīgu valdību. Arī priekšvēlēšanu retorika, kas liecināja, ka Bordāns vēlas ieviest gluži vai diktatūru, pretendējot pārņemt drošības iestādes un tiesībsargājošo bloku, un par iekšlietu ministri iecelt Jutu Strīķi, kuras identitāte joprojām nav pārāk skaidra, liecina vien par vēlmi sarīkot kārtējās “raganu medības” un to, ka varam uzskatīt, ka Bordāns jau tagad ir izgāzies.

Foto: F64