• Tweet

Nosaucot nākamo Eiropas Savienības budžetu par elastīgu, mērķorientētu, efektīvu un mūsdienīgu, Eiropas Komisija ir pateikusi, ka naudas trūkst. Visam nepietiek. Dalībvalstīm tagad jāvienojas, kā visas iegribas apvaldīt. Virkne Latvijas pašvaldību nule nosūtījušas komisijai vēstuli, ka tās plāns nekam neder.

Eiropas Savienības labumi dalībvalstīm pieejami no vairākiem avotiem. Divi galvenie ir kopējās lauksaimniecības politikas budžets un kohēzijas politikas budžets – valstu ekonomiskās atpalicības novēršanai. Formāli starp abiem nav saistības, un liels naudas apjoms laukiem automātiski nenozīmē maz naudas kohēzijai. Taču praksē tieši tā arī ir – naudas sadalē tiek vērtēta kopējā valstij piešķirtā aploksne. Tāpēc uz visu sabiedrību orientēto kohēzijas finansējumu jaunajā budžetā apdraud Latvijas bagāto lauksaimnieku vēlme saņemt vēl lielākus tiešmaksājumus. Un otrādi.

Kašķis par dāvanām

Laika ES 2021.-2027. gada budžeta veidošanai ir šķietami daudz, taču jāņem vērā vēlēšanu ietekme. Pašu valdība vēl nav noformējusies, līdz ar to nav skaidrs, kādas būs prioritātes naudas dalīšanā.

Vakar publiskots viens no iespējamajiem valdības sastāviem, un tajā Finanšu un Zemkopības ministrijas piekritīgas dažādām partijām. Finanses Attīstībai/Par, zemkopība Nacionālajai apvienībai, bet vēl trešais Eiropas naudas avots – Satiksmes ministrija ar Rail Baltica finansējumu – partijai KPV LV . 

Pie šādas kombinācijas nozaru kašķis par Eiropas dāvanām jau valdības pamatos būtu iekodēts.

Nākamgad gaidāmas arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas un attiecīgi jaunas Eiropas Komisijas iecelšana. Brisele iecerējusi saskaņot nākamo budžetu līdz maijam. EK Latvijas pārstāvniecībā skaidro, ka šobrīd bumba ir dalībvalstu pusē – komisija ir savu vārdu teikusi – priekšlikums ir galdā, un tagad dalībvalstīm jāvienojas par kopīgu redzējumu.

Tad nu tagad dažādi lobisti, interešu grupas un organizācijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī pūlas darīt zināmas savas vēlmes. Latvijas pašvaldību organizācija Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) nule nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai ar prasību pārskatīt Latvijai neizdevīgo ES daudzgadu budžeta piedāvājumu. Neizdevīgo tāpēc, ka Latvijai iezīmēto kohēzijas aploksni plānots samazināt par 13% jeb 584 miljoniem eiro. Stipri vairāk nekā pusmiljardu eiro. Pašreizējā periodā Latvijai pieejami 4,846 miljardi eiro, nākamajā saskaņā ar EK piedāvājumu būs 4,262 miljardi. Tā sarēķinājusi Finanšu ministrija.

Pret klimata pārmaiņu biznesu

Pašvaldību organizācija RACA savā vēstulē atsaucas uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību, 174. pantu: «Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību. Šajā kontekstā īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība (..)» Nozīmīga naudas samazināšana Latvijai būtu pretrunā ar šo mērķi, jo Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju veido tikai 65% no ES vidējā rādītāja. Statistiski acīmredzami esam atpalikuši.

Briseles birokrāti savos aprēķinos nav ņēmuši vērā Latvijas demogrāfiskās problēmas un depopulāciju, toties iekļāvuši tādus mums neizdevīgus kritērijus kā klimata pārmaiņas un imigrācija. Uzskatām, ka dzīves līmeņa izlīdzināšanai Eiropas Savienībā ir jābūt galvenajai daudzgadu budžeta prioritātei.

Pašvaldību vēstulē norādīts, ka tās neatbalsta nozīmīgas Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļas novirzīšanu diviem mērķiem – Vieda Eiropa un Zaļa un no oglekļa brīva Eiropa. Prioritāte būtu jāpiešķir mērķim Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa – ar lielāku finansējumu pilsētām un vietējām kopienām. RACA neatbalsta arī finansējuma likmes samazināšanu mazāk attīstītajiem reģioniem no 85 uz 70 procentiem.

Vispirms valdība jāsastutē

Noraidoša attieksme pret naudas tērēšanu klimata politikas un vides aizsardzības projektos kohēzijas naudas lietotājus vieno ar lauksaimniekiem. Bet tas tad arī ir vienīgais kopsaucējs. Tāpēc Ārlietu ministrijas pozīcija, atbildot uz Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu, ir diezgan utopiska – gribam ne mazāk naudas, kā ir, kohēzijai, un vairāk, nekā ir, lauksaimniecībai:

«Uzskatām, ka dzīves līmeņa izlīdzināšanai Eiropas Savienībā ir jābūt galvenajai daudzgadu budžeta prioritātei. Diemžēl komisijas piedāvātais finansējuma samazinājums kohēzijas politikā un kopējā lauksaimniecības politikā ir pretrunā ar šo mērķi. Latvija iestāsies par adekvātu kohēzijas politikas finansējumu arī nākamajā ES daudzgadu budžetā. (..) Iestāsimies arī par taisnīgu kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu, kas paredz tiešmaksājumu izlīdzināšanu. (Latvijai 2017. gadā tie bija 57% no ES vidējā līmeņa).»

Iespējams, jaunā valdība formulēs reālistiskāku Latvijas pozīciju, kurā lielāka uzmanība tiks veltīta plašas sabiedrības interesēm, nevis tikai vienai salīdzinoši turīgai iedzīvotāju grupai – lauku zemes īpašniekiem. Taču vispirms partiju līderiem šī valdība jāsastutē.

Foto: F64