Pēc vēlēšanām arī Brigmanis atzīst Lemberga personības spēku
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderis Augusts Brigmanis uzskata, ka pie ZZS neveiksmīgā rezultātā 13. Saeimas vēlēšanās vainojams tas, ka vēlēšanu kampaņā uz pilnu jaudu neiesaistījās Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Lai arī ko runās viens otrs, es tomēr šajā intervijā to pateikšu: arī šajās vēlēšanās nospēlēja Lemberga faktors. Ja Lembergs kā personība būtu vairāk iekompilēts šajā vēlēšanu kampaņā, rezultāts būtu labāks. ZZS būtu ieguvusi dažas vietas vairāk,” laikrakstam “Neatkarīgā” pauda Brigmanis.
Pēc viņa sacītā, tas būtiski saistās ar krievvalodīgo elektorātu, kurā Lembergs lielākoties tiekot vērtēts pozitīvi. “Nedomāju, ka Lembergu būtu vajadzējis izmantot kā premjera amata kandidātu, tas nebūtu godīgi. Bet viņš varēja sevi vairāk proponēt kā tautsaimniecisko ideju nesēju. Problēma ir tajā, ka daudzos viņa viedokļos, kas ir pamatoti, esošā valsts vadība neieklausījās un līdz ar to neņēma vērā… Vēlāk izrādījās – un tā tas bija ļoti bieži -, ka Lembergam ir bijusi taisnība,” piebilda Brigmanis.
Savukārt komentējot 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus, Brigmanis norādīja, ka “vēlēšanās uzvarētāji ne vienmēr patiešām ir uzvarētāji.” “Visa dzīve to pierāda. Tā, piemēram, Saskaņa vēlēšanās var uzvarēt, cik reižu vien grib, taču beigu beigās valdībā netiek… Taču nereti no Saskaņas cilvēkiem Saeimā esmu dzirdējis, ka viņiem tas nemaz nav slikti: parlamentā tu sēdi, viss ir komfortabli, algu tu saņem… Kas attiecas uz ZZS: esam zaudējuši mandātus, un mēs esam zaudējuši pozīcijas, piedaloties sarunās par valdības veidošanu, – mēs vairs neesam sarunu vadītāji, mēs sarunās piedalāmies tikai kā iespējamie partneri. Bet, ja izmantojam sporta terminoloģiju, mūsu politiskais spēks ir iekļāvies olimpiskajā sešniekā, un tas nozīmē, ka mēs esam Saeimā pārstāvēti, piedalāmies politiskās dzīves veidošanā un citos procesos, tikai ar mazāku kapacitāti,” uzsvēra Brigmanis.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālāk