Vienas stundas darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī pieauga par 9,5 %

2018. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 76 centiem jeb 9,5 %, sasniedzot 8,82 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati. Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija straujākas – 11,5 %.
Vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās
Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2018. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās. Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citos pakalpojumos (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) – par 18,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 17,1 %, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – par 15,4 %, ieguves rūpniecībā – par 14,3 %, nekustamo īpašumu nozarē – par 14,1 %, kā arī būvniecībā – par 13,5 %.
Darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu un darbinieku skaita svārstības gada laikā.
Nozarēs, kur bija vērojams straujāks vienas stundas darbaspēka izmaksu kāpums, pārmaiņas lielākoties ietekmēja regulārās darba samaksas, darba devēju brīvprātīgo sociālo apdrošināšanas iemaksu (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.) un pabalstu izmaksu pieaugums. Citu pakalpojumu, nekustamo īpašumu, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē pārmaiņas visvairāk ietekmēja nostrādāto stundu skaita samazinājums.
Vismazākais vienas stundas darbaspēka izmaksu pieaugums bija finanšu un apdrošināšanas darbības nozarē (2,2 %).
Lielākās izmaksas – finanšu un apdrošināšanas nozarē, zemākās – izmitināšanas un ēdināšanas nozarē
2018. gada 2. ceturksnī visaugstākās vienas stundas darbaspēka izmaksas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (18,09 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumos (13,71 eiro), enerģētikas nozarē (12,98 eiro), valsts pārvaldē (10,81 eiro) un ieguves rūpniecībā (9,75 eiro). Zemākās darbaspēka izmaksas stundā bija izmitināšanas un ēdināšanas (6,28 eiro), citu pakalpojumu (6,77 eiro), mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (7,16 eiro), nekustamo īpašumu (7,51 eiro), administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (7,60 eiro), kā arī izglītībā (7,75 eiro) un tirdzniecībā (7,80 eiro).
Vēl par tēmu:
Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk