• Tweet

Nepilna gada laikā teju par pusi samazināts ārvalstu noguldījumu apjoms, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā infografika par banku sektora īstenotajiem pārmaiņu procesiem kopš 2015. gada.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, ārvalstu klientu noguldījumi Latvijas bankās šobrīd ir 20,5% apmērā, kas ir vēsturiski zemākais ārvalstu noguldījumu apmērs.

“Trīs pārmaiņu gados Latvijas banku sektorā ir paveikts liels darbs risku mazināšanā un panākta izpratnes maiņa biznesa veidošanai – realizējot vērienīgu klientu bāzes revīziju, ir panākta atteikšanās no riskantā klientu segmenta un būtisks ārvalstu noguldījumu samazinājums, kā arī pārtraukta sadarbība ar nevēlamiem čaulas veidojumiem. Ārvalstu klientu noguldījumi Latvijas bankās šobrīd ir 20,5% apmērā, kas ir vēsturiski zemākais ārvalstu noguldījumu apmērs. Banku sektoram ir cits riska modelis, kurš tiek iestrādāts jaunajās biznesa stratēģijās,” teikts komisijas paziņojumā.

Tajā pašā laikā iekšzemes noguldījumu apjoms turpina pieaugt, augusta beigās sasniedzot 12,4 miljardus eiro un veidojot 79% no kopējiem noguldījumiem. Latvijas bankas, kuras bija specializējušās ārvalstu klientu apkalpošanā kontrolētā veidā un bez liekiem satricinājumiem, nodrošinot augstus būtiskos darbības rādītājus, ir atteikušās no būtiskas noguldījumu daļas.

Tiek norādīts, ka FKTK savulaik pieprasītie paaugstinātie stabilitātes rādītāji ārvalstu segmenta bankām ir attaisnojuši sevi, jo tas stingrs pamats, kā, pildot saistības pret klientiem, vienlaikus radikāli mainīt biznesa modeli. Pilnīga sektora transformācija būs paveikta līdz ar jauno biznesa modeļu iekļaušanu banku nākotnes darbības stratēģijās.

Ar pilnu infografiku iespējams iepazīties FKTK mājaslapā.

Kā zināms, saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

Lai nodrošinātu stingrāku finanšu sistēmas uzraudzību noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būs jānosaka, kādi minimālie pasākumi kredītiestādēm jāveic, lai varētu pārliecināties, ka attiecīgā kompānija neveic nekādu saimniecisko darbību.

Foto: Shutterstock