• Tweet

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 12.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Grozījumi precizēs arī izglītības ieguves formas, nosakot izglītības iestādei tiesības īstenot programmu apguvi klātienē, neklātienē un tālmācībā. Likumprojekts paredz, ka pirmsskolas izglītības programmas varēs īstenot tikai klātienē.

Izglītības likumu paredzēts papildināt ar normu par mācībām zīmju valodā. Plānots, ka skolās, kuras īsteno speciālās izglītības programmas bērniem ar dzirdes traucējumiem, kā arī citās izglītības iestādēs, kurās nodrošināta atbilstoša mācību vide, izglītību var iegūt latviešu zīmju valodā.

Pašvaldībām paredzēts no 2019.gada 1.septembra noteikt par pienākumu slēgt līgumu un piedalīties privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums.

Likumprojektā ietverta arī jauna norma par valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm. Plānots noteikt, ka tās ir iestādes, kas īsteno interešu izglītības programmas, tajā skaitā zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomā, un papildus veic interešu izglītības metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.

Ministru kabinetam būs jānosaka finansēšana kārtība, kā arī kritēriji un kārtība, kādā piešķir vai anulē valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, savukārt lēmumu par statusa piešķiršanu pieņems Izglītības un zinātnes ministrija. Plānots, ka normas, kas attiecas uz valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm, stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī.

Likumprojekts arī paredz, ka Ministru kabinetam būs jānosaka kvalitātes kritēriji, minimāli pieļaujamais skolēnu skaits un kritēriji maksimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klasē. Grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam būs ne vien jāizstrādā izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem, bet arī jāiesniedz tās apstiprināšanai Saeimā.

Tāpat grozījumi sašaurina personu loku, kas nedrīkst strādāt par skolotājiem. Plānots, ka par pedagogiem varēs strādāt arī personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurām pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas tiks piešķirta atļauja strādāt par skolotāju. Kārtība, kādā izvērtē, vai atļauja nekaitē izglītojamo interesēm, ir Ministru kabineta kompetencē.

Izmaiņas rosinātas, lai izveidotu mehānismu, kas ļautu izvērtēt katru gadījumu un lemt, vai persona drīkst strādāt par pedagogu, iepriekš uzsvēra Izglītības komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Praksē ir gadījumi, kad persona sodīta par smagu noziegumu, piemēram, par pārkāpumiem grāmatvedībā, un persona nedrīkst strādāt par skolotāju. Satversmes tiesa atzinusi, ka aizliegums ieņemt pedagoga amatu ierobežo Satversmē noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, sacīja A.Adamovičs.

Lai grozījumi Izglītības likumā stātos spēkā, tie trešajā – galīgajā – lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai.