• Tweet

Pedagogu atalgojuma likmes paaugstināšana ir nokļuvusi krustugunīs – kamēr valdība uzsver, ka jautājumā par pedagogu atalgojuma sasaistīšanu ar kvalitātes kritērijiem kompromisu nebūs, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) norāda, ka šīs izmaiņas kārtējo reizi tika virzītas sasteigti un neizdiskutēti, kā rezultātā tika atlikta jautājuma par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku izskatīšana. Tikmēr Ventspils mērs Aivars Lembergs, iespējams, vienīgais ir pievērsis uzmanību nepilnībai pedagogu atalgojuma pieauguma grafikā, kas apliecina, ka, lai arī skolotājiem darba samaksa augs, viņi, visticamāk, joprojām paliks zaudētājos.

Kā zināms, 4. septembrī notikušajā Ministru kabineta (MK) sēdē tika pieņemts lēmums uz nedēļu atlikt jautājumu par pedagogu minimālās algas likmes celšanu un MK noteikumu “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē atbilstoši minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam, un kritērijiem maksimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam” apstiprināšanu, jo sociālajiem un sadarbības partneriem bija iebildumi par kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem, kas ietekmētu pedagogu atalgojumu vidusskolas posmā.

Kamēr pedagogi un arodbiedrība joprojām gaida uz algas paaugstinājumu no šī gada septembra, Ventspils mērs Aivars Lembergs iezīmē skaudru nākotnes vīziju. Pēc viņa sacītā, pašreizējā reforma radīta ar mērķi, lai pedagogi grimtu nabadzībā. “Pedagogs kļūst sabiedrībā arvien mazāk novērtēts, un valsts būtībā pasaka, ka “pedagogu profesija nav vajadzīga”,” uzskata Lembergs.

Viņš skaidro, ka pedagogu minimālajai algai par likmi būtu jāpalielinās, ņemot vērā vidējo darba samaksu valstī, kas augusi no 859 uz 1015 eiro, kā rezultātā vidējais nodarbinātais saņem par 153 eiro vairāk. “Tātad skolotāju atalgojumam vajadzētu pieaugt par 123, nevis par 30 eiro,” izrēķinājis Ventspils mērs.

Pēc Lemberga sacītā, minimālās darba samaksas likmei skolotājiem jābūt vienādai ar vidējo darba samaksas pieaugumu valstī vai pat jāapsteidz to. Tikmēr Šadurskis pedagogiem ir piedāvājis reformu, kas rāda tikai šķietamu pieaugumu, lai gan ilgtermiņā atstāj skolotājus zaudētājos. Mirklī, kad pedagogi aptvers, ka ir apkrāpti, nav izslēgts, ka Šadurskim pat varētu būt nepieciešamība uz laiku pamest valsti. Protams, tikai un vienīgi viņa paša drošības labad, jo neviens nevar paredzēt, ka skolotāji reaģēs, uzzinot, ka tā saucamā izglītības reforma ir tikai skaists nosaukums, zem kuras slēpjas vērienīga, tikpat kā apkrāpšanas, shēma.

Foto: F64