• Tweet

Līdz 13. Saeimas vēlēšanām atlicis teju mēnesis, un šajā kontekstā tikpat kā nevienu vairs nepārsteidz fakts, ka politiskie spēki visai aktīvi izmanto dažādas iespējas, lai diskreditētu sāncenšus un īstenotu pret tiem agresīvas kampaņas. Viena no šādam kampaņām vērsta arī pret Finanšu ministriju (FM), ko šobrīd pārrauga Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Ministrijas informatīvo kampaņu par valsts ekonomikas straujo izaugsmi kā draudu saskatījusi Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un “Attīstībai/Par!”. Partiju kategoriski uzstādījumi paredz ierobežot valsts iestāžu darbu priekšvēlēšanu laikā, un šādu ideju aktīvi atbalsta arī sabiedriskie mediji.

Pirms pavisam neilga laika – pavasarī – Finanšu ministrija nāca klajā ar informatīvo kampaņu “Aug ienākumi #Aug Latvija”, kuru varēja redzēt un dzirdēt dažādos medijos no šī gada aprīļa. Vienīgais mēnesis bez reklāmas ir oktobris, jo tad notiks vēlēšanas. Informācija par nodokļu reformas sasniegumiem un ekonomisko situāciju Latvijā, šķiet, netiktu uztverta tik asi, ja vien šis nebūtu velēšanu gads. Vienlaikus – ministrija par savu darbu sabiedrību informējusi vairāku gadu garumā un arī šogad nedara neko vairāk, kā citus gadus. Kampaņa neaģitē par konkrētu politisko spēku un tajā netiek pieminēts neviens politiķis vai partija.

Tomēr tas, šķiet, nav pietiekams arguments tā saucamās “cīņas par varu” priekšā. LRA un “Attīstībai/Par!” ir vienīgās partijas, kuras ceļ trauksmi par Finanšu ministrijas informatīvo kampaņu, norādot, ka reklāmās saskatāma slēptā priekšvēlēšanu aģitācija. LRA uzskata, ka trīs mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām ministrijām vajadzētu aizliegt tērēt līdzekļus sabiedrisko attiecību aktivitātēm. Partija ir lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai “Latvijas Radio” atskaņotajās FM radio reklāmās nav saskatāma slēptā priekšvēlēšanu aģitācija un vai neatļautā veidā tiek tērēti administratīvie resursi. Vēstuli ar lūgumu izvērtēt attiecīgo situāciju LRA nosūtīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Sniegt paskaidrojumu par izvērsto radio kampaņu lūgts arī pašai Finanšu ministrijai. Šajos lūgumos pievienojusies arī “Attīstībai/Par!”, kura, pavisam iespējams, ir galvenā idejas iniciatore.

Lai arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sākotnēji izteicies, ka likums nav pārkāpts, pagājušajā nedēļā Latvijas Radio ēterā KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Amīlija Raituma paziņoja par pārbaudes uzsākšanu, kas, visticamāk, saistīts ar bailēm par iespējamiem pārmetumiem par KNAB bezdarbību.

Šiem notikumiem ļoti aktīvi sekojuši līdzi arī sabiedriskie mediji, kuri, netiek izslēgts, paši ir cieši saistīti ar “Attīstībai/Par!”, jo atbalsta vienas un tās pašas, tā saucamās sorosistu idejas. Turklāt nav vērots, ka jebkad kāda cita partija, izņemot ZZS, regulāri būtu pabijusi zem sabiedrisko mediju “sitiena”. Vai sabiedriskie mediji kārtējo reizi atbalsta sašķiebtu realitāti?

Ikvienam skaidrs, ka nodokļu reforma, kas tika ieviesta šī gada janvārī, ir jāizvērtē un ar tās rezultātiem vēlas iepazīties ne tikai uzņēmēji, bet arī sabiedrība, kurai, saprotams, ir tādas tiesības. Finanšu ministrijas rūpes par sabiedrības uzticību tās darbam un informētību gan tiek apšaubītas un ar pavisam absurdiem argumentiem. Tajā pat laikā Labklājības ministrijas (LM), kuru vada “Vienotība”, informatīvās grafikas par pensijām un ministra paziņojumi, ka “OECD vērtē Latvijas pensiju sistēmu kā stabilu un ilgtspējīgu”, nekādā veidā netiek saistīti ar vēlēšanām. Vai varbūt šeit vainojama sabiedrisko mediju labvēlīgā attieksme pret sorosistu atbalstītajiem spēkiem?

Visabsurdākais gan šajā situācijā ir ieteikums ierobežot pašvaldību un valsts iestāžu darbu pirms vēlēšanām. Tas nozīmē liegt sabiedrībai informāciju, un tādā gadījumā, vai varēsim teikt, ka ministrijas strādā tautas interesēs un tām piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti pamatoti, ja to darbs līdz vēlēšanām būtībā būs paralizēts? Tas diskreditētu ne tikai ministrijas, bet arī atbildīgās partijas, bet par to jau “Attīstībai/Par!” uztraucas vismazāk, jo tās kontrolē nav nevienas valdības iestādes.

Ja sekojam idejai, ka ministriju uzdevums ir izstrādāt un īstenot valsts politiku sabiedrības labā, tad šāds aizliegums būtu pretrunā ar ministriju atbildību, bet šo ierobežojumu vienīgais un patiesais mērķis – graut uzticību valsts varai, kas, kā zināms, ir sorosistu un to līdzskrējēju galvenais uzdevums.

Foto: F64