• Tweet

Apstrādes rūpniecības pieaugums šogad ir ar lejupejošu tendenci. Ja februārī ražošana vēl kāpa par 7,7% gada griezumā, tad jūlijā tikai 1,2%. Tas ir vājākais kāpums kopš 2016. gada aprīļa, turklāt rezultāti ir ļoti kontrastaini.

Divām šī gada “zvaigžņu” nozarēm — auto daļu ražošanai un ķīmiskajai rūpniecībai jūlijs bijis lielisks, pieaugums gada griezumā attiecīgi 36,6% un 26,2%. Izcils rezultāts kokapstrādē, pieaugums par 11%.

Turpretim vāji rezultāti bijuši vairākām nozarēm, kurām šogad kopumā klājas labi. Piemēram, nemetālisko minerālu ražošanā (būvmateriāli un stikla šķiedra) no janvāra līdz jūlijam kopumā pieaugums par +7,6%, bet jūlijā -7%. Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā šie skaitļi ir attiecīgi +9,0% un -1,4%, savukārt mēbeļu ražošanā +4,1% un -1,1%. Iespējams, ka īpaši karstais laiks mudinājis darbiniekus doties atvaļinājumā vai vismaz darījis gurdāku darba soli. Vai varbūt iekārtas “atpūtās” tāpēc, ka to operatori bija devušies uz Dziesmu un deju svētkiem?

Jūlijā mīnusos gada griezumā nonākusi arī metālapstrāde, pirmajos septiņos mēnešos kopumā pieaugums, bet vājāks, nekā varēja gaidīt, par 6,3%. To ir grūti izskaidrot situācijā, kad strauji Latvijā un reģionā aug celtniecība un mašīnbūve — šīs nozares divi lielākie klienti.

Jūlijs bija skarbs arī nozarei, kurai kopumā par šo gadu grūti priecāties — pārtikas pārstrādei, kurā kritums gada griezumā par 4,1%, kamēr gadā vidēji par 1,6%. Galvenais cēlonis ir kritums piena pārstrādē, ko daļēji varētu izskaidrot ar vienas rūpnīcas apturēšanu, kura, kā vēsta mediji, varētu atsākt darbību novembrī. Saziņā ar strādājošajiem uzņēmumiem uzzinātais liecina, ka tajos šogad nav krasu apjomu izmaiņu, savukārt, pateicoties spēcīgam pieprasījumam pēc augstas pievienotās vērtības produktiem, finansiāli šis gads pat ir gluži labs.

Sagaidāmais apstrādes rūpniecības kāpums šogad pamazām plok. Eksporta sektoru kopumā glābj pakalpojumu eksports, kurā 2. ceturksnī bija straujākais kāpums kopš 2012. gada sākuma. Labi, ka apstrādes rūpniecības apgrozījums šogad audzis spēcīgi, tai skaitā jūlijā par 8,8%. Tas ļauj cerēt uz labiem uzņēmumu finansiālajiem rezultātiem un varbūt arī investīciju pieaugumu, par ko signalizē arī pirmā pusgada būvatļauju dati.

Interesanti šoreiz ir rezultāti ne tikai apstrādes rūpniecībā, bet arī enerģētikā. Hidroelektrostacijās šovasar saražot var maz. Turpretim, pateicoties augstajām elektrības cenām, ar daudz lielāku jaudu nekā parasti vasaras vidū strādāja gāzes stacijas. Taču šajā gadījumā ir liels starppatēriņš, jāpērk dārga gāze, tāpēc enerģētikas ietekme uz izlaidi būs lielāka nekā pievienoto vērtību. IKP jeb pievienotās vērtības kāpumā rūpniecības pienesums 3. ceturksnī visdrīzāk būs vājš.

Foto: Shutterstock