• Tweet

Pēdējā laikā plašu uzmanību izpelnījies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanas process par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) degvielas kompensācijām. Turklāt atsevišķi mediji ziņo, ka Kļaviņš it kā pat esot saņēmis ekspremjera Induļa Emša brīdinājumu par gaidāmajām problēmām. Lai arī KNAB vadītājs Jēkabs Straume apliecina, ka Kļaviņa lietā visi vajadzīgie pierādījumi savākti un neesot pamata ierosināt lietu par iespējamo informācijas izpaušanu šajā kriminālprocesā, LTV raidījums “De facto” sagatavojis kārtējo, samērā tendenciozo sižetu ar mērķi radīt iespaidu, ka izmeklēšanai nodarīts būtisks kaitējums un KNAB apzināti kavējas izmeklēt deputāta brīdināšanu.

LTV raidījums “De facto” svētdien 26. augustā vēstīja, ka Ģenerālprokuratūra informācijas noplūdē nav konstatējusi nozieguma sastāvu, jo izmeklēšanai nav ticis nodarīts būtisks kaitējums. Arī KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ineta Cīrule apstiprinājusi, ka Kļaviņa lietā visi vajadzīgie pierādījumi savākti, jo iespējamās informācijas noplūde tika operatīvi novērsta, turklāt viņas skatījumā pie deputāta nonākušās informācijas izcelsme sākotnēji nav rodama pašā birojā, tādējādi noraidot bažas par to, ka ziņas par izmeklēšanu pāragri varētu būt nonākušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju interesējošu personu rīcībā.

Neraugoties uz šiem amatpersonu apgalvojumiem, raidījuma “De facto” žurnālists Ivo Leitāns turpina uzturēt apsūdzības amatpersonām, tādējādi netieši apliecinot bažas, ka, iespējams, šis sižets varētu būt politiski angažēts.

Tā, piemēram, raidījums lūdzot KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes interviju, lai skaidrotu, kāpēc pirms nedēļas viņš apgalvojis, ka KNAB rīcībā visdrīzāk neesot ziņu par informācijas noplūdi Askolda Kļaviņa lietā. Īsziņā Straume interviju atsaka, skaidrojot, ka “[..] viņam nav jāpiedalās kādas politiskās organizācijas priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņā, mēģinot atspēkot par viņu izplatītos melus un puspatiesības”. Arī KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ineta Cīrule apliecina, ka Kļaviņa lietā visi vajadzīgie pierādījumi savākti un pie deputāta nonākusī informācija sākotnēji nav sākusi plūst no biroja. Neraugoties uz to, žurnālists izliekas, ka neko no tā nav sadzirdējis un turpina uzstāt, ka skaidrības šajā lietā nav, radot mānīgu iespaidu par it kā notikušu valsts noslēpuma izpaušanu.

Arī Ģenerālprokuratūra norādījusi, ka šajā informācijas noplūdē nav konstatēts nozieguma sastāvs, jo izmeklēšanai nav ticis nodarīts būtisks kaitējums. Tomēr žurnālists Leitāns, gluži kā kurls būdams, turpina radīt iespaidu, it kā iestādei ir kaut kas slēpjams un pavisam iespējams KNAB ir pieļāvis informācijas noplūdi.

It kā ar to būtu par maz – Leitāns arī uzstāj uz to, ka skaidrību šajā lietā varētu viest tikai tad, ja KNAB izmeklētāji atslepenotu ziņojumu, kas nosūtīts prokuratūrai. Lai uzpūstu vēl lielāku informācijas pīli, ziņas tiek pieprasītas gan no KNAB, gan Ģenerālprokuratūras. Un nav pat svarīgi, ka, ņemot vērā lietas ierosināšanu pret Kļaviņu 2. maijā, informācija saistībā ar to jau šobrīd ir nonākusi ārpus KNAB telpām.

Runāsim atklāti – šādas žurnālista izdarības rada pārāk daudz jautājumu, lai tās uztvertu kā vienkāršu nekompetenci vai neprofesionalitāti, un netieši liek domāt, vai tikai LTV raidījuma “De facto” sižetam nav politiska pasūtījuma raksturs un vai tā mērķis nav vienkārši nomelnot tajā attēlotos personāžus, it īpaši KNAB vadītāju Jēkabu Straumi.