• Tweet

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties, tas neliecina, ka darba tirgū viss ir kārtībā, uzskata ekonomisti, norādot — darbiniekus atrast kļūst arvien grūtāk.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākiem Darbaspēka apsekojuma datiem šā gada otrajā ceturksnī nodarbināto skaits pieauga par 2% jeb gandrīz 18 tūkstošiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Kopumā gada 2. ceturksnī nodarbināto skaits sasniedza 909,6 tūkstošus jeb 64,4% no iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem. Gada griezumā nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,8 procentpunktiem.

“Pieprasījums pēc darbaspēka aug, bet konkrētā darba specifikai atbilstošus darbiniekus atrast kļūst arvien grūtāk. Bezdarba līmenis jau ir zems Latvijas līmenim un turpina dilt. Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika šobrīd biznesa ciklā ir ekonomikas uzplaukuma fāzes otrajā pusē, tad šī situācija ir diezgan normāla, bet, protams, to nedaudz akūtāku padara iedzīvotāju skaita sarukums,” norāda Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda – straujais ekonomikas izaugsmes temps turpina karsēt darba tirgu. “Tā kā bezdarbnieku resurss pamazām tiek izsmelts, vērtējot darba tirgu, jāpievērš uzmanību arī ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem, kuru skaits otrajā ceturksnī veidoja 428 tūkstošus. No tiem tikai 57 tūkstošiem ir augstākā izglītība, 140 tūkstošiem pamatizglītība vai zemāka par to. 230 tūkstošiem ir vidējā vai profesionālā izglītība. Tas ir resurss, kas prasa padziļinātu izpēti par iemesliem, kā dēļ šī iedzīvotāju daļa ir ekonomiski neaktīva. Tomēr tas, ka šajā grupā ir relatīvi mazs skaits ar augstāko izglītību parāda, ka atbilstoša motivācija un iespējas iegūt vai uzlabot zināšanas, kā arī elastīgākas darba iespējas var šos cilvēkus ieinteresēt iesaistīties darba tirgū,” uzskata ekonomists.

Savukārt Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka notikumi darba tirgū jāaplūko saistībā ar kopējo makroekonomisko situāciju, kā arī budžeta politiku.

“Drīz būs jāpieņem svarīgi lēmumi par to, kā dzīvosim nākamgad. Tālāks optimisma kāpums privātajā sektorā ir apsveicams, tas ilgu laiku ir bijis pārāk piesardzīgs. Jaunākie būvatļauju dati dod cerību, ka nākamā pāreja no viena ES fondu perioda uz otru nozarē milzu svārstības neradīs. Pieaugošo labklājību cilvēki grib ieguldīt mājokļos, strauji aug plānotās investīcijas birojos, rūpnīcu un noliktavu ēkās,” norādīja ekonomists.

Latvijas Banka norādījusi, ka darba devējiem ir vajadzīgi darbinieki un pieaug algas. “Algas šobrīd pieaug straujāk nekā produktivitāte. Ilgstoši tas tā nevar notikt, jo galu galā, lai kaut ko samaksātu darbiniekiem, tas ir jānopelna,” uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Ekonomikas ministrija norādījusi, ka neraugoties uz to, bezdarba līmenis Latvijā joprojām saglabājās jūtami augstāks nekā kaimiņos – Igaunijā bezdarba līmenis gada 2. ceturksnī bija 5,1%, savukārt Lietuvā – 5,9%.

Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars (2/5 no bezdarbnieku kopskaita), kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības – bezdarba līmenis Latgales reģionā ir gandrīz četras reizes augstāks nekā Rīgas reģionā, kas kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus.

Sagaidāms, ka arī gada otrajā pusē ekonomisko aktivitāšu pieaugums turpinās uzturēt pozitīvu darbaspēka pieprasījuma dinamiku, līdz ar to nodarbināto skaits 2018. gadā varētu palielināties straujāk nekā iepriekš prognozēts – par aptuveni 1,8% vidēji gadā. Vienlaikus demogrāfijas tendences turpinās uzturēt spriedzi darba tirgū, līdz ar to bezdarba līmenis gada nogalē varētu samazināties zem 7,5 %. Minētās tendences saasinās jau tā sarežģīto situāciju ar darbaspēka pieejamību, kas visdrīzāk atspoguļosies arī darba algu un darbaspēka izmaksu dinamikā.

Foto: Pixabay