Vāc parakstus par ātro kredītu reklamēšanas aizliegumu medijos

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par ātro kredītu reklamēšanas aizliegumu medijos.
Iniciatīvas autore Madara Valtere vēlas, lai aizliegtu reklamēt “ātros kredītus” masu medijos (tv, radio), sociālos tīklos un internetā. “Katra šāda veida reklāma tā vien cilvēkus vilina aizņemties. Esot darbā 8 stundas, klausoties radio, es šāda veida reklāmas dzirdēju vismaz 16 reizes. Cilvēks, kurš ir viegli ietekmējams un kuram uz doto momentu ir vajadzīgi naudas līdzekļi, neapdomājot sekas aizņemas naudu nebanku iestādēs, tādējādi, pastāvot riskam, iekulties lielos parādos,” uzskata Valtere.
Viņa uzsver, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri dēļ šiem ”ātriem kredītiem” iekuļas lielos parādos un vairums no tiem aizbēg uz ārzemēm, lai nopelnītu vairāk vai slēptos no parādu piedzinējiem.
“Cik daudz ir cilvēku, kuri ir zaudējuši visu, kas viņiem ir? Uzskatu, ka tas nav normāli. Reklāmas aizliegums masu medijos, sociālos tīklos, internetā un radio samazinātu to cilvēku skaitu, kuri aizņemtos naudas līdzekļus ar ”ātro kredītu” palīdzību,” norāda iniciatīvas autore.
Kā zināms, arī Saeimā uzsākta cīņa ar mērķi noteikt jaunus ierobežojumus nebanku kreditēšanas jomā.
Latvijas kredītņēmēju asociācijas ierosinātie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz, ka, izskatot katru kredīta pieprasījumu, aizdevējam personas maksātspēja ir objektīvi jāpārbauda. Turklāt ir būtiski, lai, līdzīgi kā tas ir bankās, arī izsniedzot ātros kredītus, aizdevējs neņemtu vērā nepierādāmus neoficiālos ienākumus.
Savukārt Finanšu ministrijas priekšlikumi paredz ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu. Tāpat FM rosina likumā noteikt, ka noslēdzot līgumu par aizdevumu uz laiku līdz 30 dienām, paredzot kredīta atmaksu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkst pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālāk