• Tweet

Riskanto čaulas veidojumu noguldījumu atlikums kopējā Latvijas banku noguldījumu īpatsvarā uz šā gada 7.jūliju ir 0,03%, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija apkopojusi datus par Latvijas banku sektora rezultātiem saistībā ar klientu bāzes attīrīšanu no riskantajiem čaulas veidojumiem, kuri vienlaikus atbilst divām definētajām čaulas veidojuma pazīmēm. Jau iepriekš, pārskatot klientu bāzi, un jo īpaši kopš stājies spēkā jaunais 2018. gada regulējums, šādu veidojumu skaits Latvijas banku klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un noteiktajā termiņā (t.i. 07.07.2018.) šo klientu noguldījumu atlikums kopējo noguldījumu īpatsvarā ir 0.03% (pamatā tas ir bloķēto līdzekļu atlikums izejošajā plūsmā).

Kā zināms, 9. maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas prasīja finanšu sektora tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm – tiem nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, kā arī reģistrācijas valstī nav prasību sagatavot finanšu pārskatus.

“Tagad pavisam droši varam sacīt, ka no mūsu banku puses šis darbs ir pilnībā paveikts. Atlikušie 0.03% jeb 4.5 milj. eiro – tā visa ir izejošā plūsma jeb iesaldētā nauda bloķētajos kontos, par kuru nepieciešamas attiecīgas līdzekļu izcelsmes pārbaudes. Mēs redzam, ka 2016. gadā iesāktais darbs turpinās, banku klientu riskantās daļas īpatsvars mazinās katru dienu, jo bankas atsakās arī no tiem čaulas veidojumiem, kas nav aizliegti, bet var nest līdzi savai darbībai liekus riskus. Varam rezumēt, ka saistībā ar visa veida čaulas veidojumiem, ne tikai to aizliegto daļu, šā gada pirmajā pusē no Latvijas banku sektora ir aizplūduši ap 1.5 miljardi eiro. Turpmāka sadarbība ir atteikta vairāk nekā 9000 visa veida čaulas veidojumu,” paziņoja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Ārvalstu klientu, t.sk. ES noguldījumu īpatsvars jūlija beigās Latvijas bankās bija 21%. Noguldījumu ģeogrāfiskā struktūra rāda, ka Latvijā dominē iekšzemes noguldījumi – 79%.

Foto: F64