• Tweet

Pārmaiņu rezultātā kopumā 2016. un 2017. gadā ārvalstu klientu noguldījumu kritums Latvijas bankās ir bijis 30% apmērā, t.i., no Latvijas finanšu sektora ir aizplūdis ap 4 miljardi eiro pārāk riskantas ārvalstu klientu naudas, kas šeit vairs nav bijusi vēlama.

LNT rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvijas banku nozare attīrījusies, galvenokārt, no augsta riska klientiem – nerezidentiem no Krievijas un NVS valstīm. Vienlaikus – aizliegto augsta riska firmu jeb tā dēvēto čaulas veidojumu banku sektorā gan pretēji politiķu iedomātajam izrādījies ļoti maz.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FTKT) pagājušajā nedēļā informēja, ka 2017. gada beigās Latvijas bankās pārliecinoši dominēja iekšzemes noguldījumi, ārvalstu klientu segmentam noguldījumu ziņā samazinoties līdz 39%. Pārskata gadā turpināja uzlaboties banku kredītportfeļu kvalitāte un redzami auga iekšzemes noguldījumi, kompensējot to samazinājumu ārvalstu segmentā. Kopumā no Latvijas finanšu sistēmas aizplūduši miljardiem eiro un tūkstošiem ārvalstu klientu, tai skaitā gandrīz visi ar likumu šogad aizliegtie “čaulas veidojumi”.

Attīrīšanās būtiski skārusi 11 bankas, tās kļuvušas mazākas, tomēr klientu dalījums nav būtiski mainījies. Pēc klientu bāzes aktīvas tīrīšanas tā dēvētajās nerezidentu bankās to ārvalstu klientu īpatsvars joprojām ir samērā liels, vēsta LNT ziņas.

Saskaņā ar FKTK datiem Latvijas finanšu un kapitālā tirgū pēc aktīvu apjoma joprojām lielākais segments ir komercbankas – ar 84% sektora aktīvu. Raksturojot pērno gadu, FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš gada pārskata ievadvārdos uzsver: “Īstenojot jauno kārtību atbilstības jomā, Latvijas banku sektors 2017. gadā sašaurinājās, un tas ietekmēja tā peļņas rādītājus, tomēr mūsu bankas saglabāja augstu kapitalizācijas un likviditātes līmeni. Tādējādi FKTK savulaik prasītie paaugstinātie banku stabilitātes rādītāji t.s. ārvalstu segmenta bankām, ir pierādījuši sevi darbībā kā labs instruments šajā pārmaiņu vadības periodā, kad radikāli jāmaina klientu bāze daļā banku sektora.”

FKTK dati liecina, ka sešās līdz astoņās šādās bankās ārvalstu klientu īpatsvars pārsniedz pusi no kopējo klientu skaita, tiesa, ir samazinājies Krievijas un NVS valstu klientu īpatsvars, bet tā vietā ir pieaugusi Eiropas Savienības (ES) un arī citu valstu klientu klātbūtne.

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis brīdina, ka banku plāni konkurēt ar skandināvu bankām nav iespējama. “Tas, kas paliek bijušajām nerezidentu bankām, acīmredzot, ir ātri un dārgi kredīti, respektīvi mēģinājumi ar dažādu tehnoloģiju palīdzību atvieglot kredītu izsniegšanas procedūru un ņemt riskantākus darījumus,” saka Rungainis. Tas nozīmē, ka varētu tikt piedāvāt depozīti ar augstākām likmēm, un attiecīgi izsniegti riskantāki, bet dārgāki aizdevumi, pieaugot raizēm par šo banku stabilitāti nākotnē. “Tas nozīmē, ka nākamajā krīzē tas būs potenciāls problēmu avots,” prognozē Rungainis.

Jau vēstīts, ka 2017. gads bija zīmīgs arī ar to, ka FKTK sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju piecās Latvijas t.s. ārvalstu klientu bankās konstatēja trūkumus normatīvo prasību izpildē, kas bija ļāvuši iepriekšējos gados līdztekus vairākām citu valstu bankām izmantot pret Ziemeļkoreju noteiktā sankciju režīma apiešanai arī šīs Latvijas bankas. Pārkāpumi bija netieši, visas iesaistītās bankas tos atzina un sadarbojās ar izmeklētājiem, tomēr šīm bankām tika piemērots arī naudas sods – kopā 3.5 milj. eiro apmērā.

Foto: Pixabay