Ārkārtas stāvoklis Turcijā pēc neveiksmīga apvērsuma mēģinājuma tika izsludināts 2016. gada 20. jūlijā, sākumā uz trim mēnešiem, bet pēc tam pagarināts septiņas reizes. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans izpildījis savu priekšvēlēšanu solījumu un pēc kārtējā termiņa beigām 18. jūlijā nepagarinājis ārkārtas stāvokli valstī.

Neizdevušais atentāts noveda pie masu arestiem politiskajās, tieslietu un mediju aprindās. Šogad Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) plašos arestus, tiesvedības un atlaišanas nodēvēja par “kolektīvo sodu”, ar ko ārkārtas stāvokļa aizsegā Turcijas valdība izrēķinājusies ar oponentiem.

Tāpat ANO martā norādījis, ka kopš apvērsuma mēģinājuma aizturēti 160 000 cilvēku, un aptuveni tikpat liels skaits cilvēku atlaisti no amatiem, ziņo aģentūra “Reuters”. “Tīrīšanai” bijis “draudīgs iespaids” uz Turcijas sabiedrību, parādot, ka jebkuri iebildumi pret Erdogana valdību tiks sodīti. Par to liecina vairāk nekā simts cilvēku, kuriem jau piespriests mūža ieslodzījums par piedalīšanos pučā.

Nav zināms, vai pēc ārkārtas stāvokļa beigām situācija valstī normalizēsies. Valdība gatavojas ieviest jaunus pretterorisma likumus, it kā lai cīnītos ar draudiem valsts drošībai. Taču opozīcija norāda, ka gaidāmie likumi ir tikpat represīvi kā tie, kas bija spēkā ārkārtas stāvokļa laikā. Tātad ārkārtas stāvokļa normas faktiski tiks pastiprinātas, nevis atceltas, uzsver Turcijas lielākā opozīcijas partija – Republikāniskā tautas partija (CHP).

“The Washington Post” raksta, ka parlamenta komiteja ceturtdien debatēs par valdības ierosinātu likumprojektu, kas ļaus valdībai turpināt masveida ierēdņu atlaišanas un paturēt aizdomās turamos apcietinājumā līdz pat 12 dienām. Balsošana par to gaidāma nākamnedēļ. “Viņi parlamentam liks priekšā jaunu likumprojektu, kas ārkārtas stāvokli padarīs pastāvīgu,” par jaunajiem pretterorisma likumiem sacīja CHP līderis Kemals Kilicdaroglu. Vairākumu aizturēto un notiesāto apsūdz sadarbībā ar teroristu organizācijām un kontaktēšanos ar islāmistu sludinātāju Fetullu Gilenu, kurš ar apsūdzību par apvērsuma vadīšanu atrodas trimdā ASV. Tāpat tie ir arī tiesneši, prokurori, policisti, militārpersonas, skolotāji un akadēmiķi. Nav noslēpums, ka ārkārtas stāvoklis tika izmantots, lai apspiestu neatkarīgos medijus un politiskos aktīvistus. Daudzi apsūdzētie uzstāj, ka apsūdzības ir izdomātas, un arī Gilens noliedz saistību ar apvērsuma mēģinājumu.

ANO ziņojumā, kas bija balstīts uz 104 intervijām, tika uzsvērti cilvēktiesību pārkāpumi, pie kuriem novedis ārkārtas stāvoklis. Tajā skaitā ir apcietināto spīdzināšana un vardarbīga apiešanās – piekaušana, seksuāli uzbrukumi, elektrošoka pielietošana un spīdzināšana slīcinot. Ja tiks pieņemti likumi, kuros saglabātas ārkārtas stāvokļa normas, tad jau ierastā prakse izrēķināties ar oponentiem, apsūdzot tos sadarbībā ar teroristiem, varēs turpināties. Tas vēl vairāk novājinās Turcijas tieslietu sistēmu, medijus un izglītības sistēmu, kamēr Erdogana vara pieaugs.