• Tweet

Gada inflācija aizvadītajā mēnesī ievērojami pieauga – no 2,3% maijā līdz 2,8% jūnijā. Parasti šajā mēnesī cenu pieaugums ir ļoti neliels (vidēji 0,2% iepriekšējos septiņos gados), bet šoreiz mēneša inflācija bija lielākā kopš 2008. gada, skaidro “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Kā jau vienmēr, atsevišķu preču un pakalpojumu cenas aug, taču šajā mēnesī vēl pirms izpārdošanas sezonas kulminācijas jūlijā lejup sāk “planēt” apģērbu un apavu cenas. Tāpat lētāki kļūst svaigi augļi un dārzeņi. Tas viss notika arī šogad, taču patērētāju maciņos iedzēla aprīlī un maijā notikušā naftas cenu kāpuma sekas.

Vairāk nekā 2/3 visas mēneša inflācijas veidoja transporta izmaksu kāpums, tās arī bija “atbildīgas” par gandrīz trešdaļu gada inflācijas. Tātad, ja izslēdzam degvielas faktoru, šī gada jūnijā inflācija bija šim mēnesim raksturīgā līmenī. Maijā benzīna cena Roterdamā eiro izteiksmē sasniedza augstāko punktu kopš 2014. gada jeb 647 eiro par tonnu. Līdz 20. jūnijam tā samazinājās, noslīdot zem 600 eiro. Jūnija beigās cena atkal kāpa, bet palika zem maija maksimuma, šobrīd tā svārstās ap 620 eiro. Mazās dienišķās biržas svārstības degvielas uzpildes stacijās nav redzamas; maija biržas notikumu sekas jau ir izpaudušās.

Gada inflācija pēc pusgada ilguša izteikta mērenības perioda, kad tā bija ap 2%, ir ievērojami pieaugusi, jūnijā sasniedzot 2,8%. Šis ir skaitlis, kuru varēs iegūt, apaļojot gada inflācijas līmeni šī gada atlikušajos mēnešos. Jūlijā gada inflācija vēl pieaugs, visdrīzāk pārsniedzot 3%, bet augustā tā varētu samazināties, jo pērn augustā sezonālā deflācija bija ļoti vāja – cenas samazinājās tikai par 0,2%.

Gada vidū ir pieaugusi tabakas produktu akcīze, bet citi iemesli inflācijas kāpumam tuvākajā laikā nav redzami. Runājot par nedaudz tālāku nākotni, pat pie labvēlīgām pasaules biržu līkņu konfigurācijām un mijiedarbībām inflācijas pazemināšanās ievērojami zem pašreizējā līmeņa nav gaidāma. Algu kāpuma temps dažādos ceturkšņos stipri svārstās, taču kopējā tendence kopš 2011. gada ir paātrinājums.

Latvijā ilgstoši bijusi zemāka inflācija nekā Baltijas kaimiņvalstīs, bet diez vai tas tā var turpināties mūžīgi. Pagaidām pakalpojumu cenu inflācija, kas pirmā varētu signalizēt par to, ka darbaspēka izmaksu kāpums jau plūst pāri malām, labi turas rāmjos – jūnijā pakalpojumu cenas bija par 3,3% augstākas nekā pirms gada. Tas ir pat mazāk nekā vidēji šogad, tikai par 0,1 procentpunktu vairāk nekā vidēji pērn.

Hrestomātisks piemērs pakalpojumu veidam, kas īpaši labi ilustrē situāciju darba tirgū, ir friziera pakalpojumi, jo to izmaksās algām ir īpaši liela daļa, citi izdevumi ir mazi. Pērn vidēji to cenas auga par 2,2%, bet šī gada maijā un jūnijā jau 5,5%. Īpaši jūtīgas pret algu kāpumu varētu būt arī viesnīcu un restorānu, atpūtas un kultūras pasākumu cenas, bet tās gada laikā ir augušas vien par 2,7% un 0,1%.

Foto: F64