• Tweet

Pēc divu spēcīgu partiju – Tautas partija (TP) un Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC) – pašlikvidēšanās bez politiskās piederības palikušie politiķi uzsākuši reģionālo partiju dibināšanas sprintu.

Politikas eksperti uzskata, ka šis ir tikai pārejas posms, pēc kura reģionālās partijas meklēs iespējas iegūt varu arī nacionālajā līmenī.

Svaigākā no jaundibinātajām reģionālajām partijām ir Kuldīgas novadam, kuru vadīs savulaik pilsētas domē Tautas partiju pārstāvējusī Inga Bērziņa. Savukārt marta vidū Andris Ameriks, kas Rīgas domē ievēlēts no LPP/LC, nodibināja Gods kalpot Rīgai!, bet Valmierā tuvākajā laikā jaunu partiju dibinās Inesis Boķis, kas pilsētas pašvaldībā tika ievēlēts no TP saraksta. Jaunas partijas veidojas arī Daugavpilī un Preiļos.

Pieredzējuši politiķi, kas daudzus gadus pavadījuši Saeimā, iepriekš pauduši viedokli, ka mazām reģionālajām partijām mūsdienu Latvijā nav nākotnes, jo tām trūks atbalsta valdībā un parlamentā. Piemēram, Jānis Lagzdiņš, kas parlamentā pārstāvēja TP, uzskata, ka nākotne ir tikai lielajām partijām ar spēcīgiem atbalsta punktiem reģionos.

Apvienosies

Politoloģe Iveta Reinholde uzskata, ka reģionālo partiju dibināšana ir tikai pārejas posms, kurš noslēgsies ar reģionālo partiju apvienošanos. «Īstermiņā reģionālā partija ir labs transformācijas posms, kurā, ja tā var salīdzināt, neglītais tārps iekūņojas, lai rastos jauns, skaists taurenis. Vēlāk varēsim vērot šo partiju vēlmi apvienoties, redzēsim, kā tās izvirzīs nacionāla līmeņa pretenzijas,» prognozē eksperte un norāda, ka jauno partiju dibināšana ir izpēte, kā noritēs procesi jaunizveidotajos novados. Viņa gan piekrita, ka reģionālajām partijām pietrūks pārstāvniecības Saeimā un valdībā, kas varētu apgrūtināt lielu infrastruktūras projektu realizāciju un vēlētāju pārliecināšanu par labu savai kandidatūrai. Tomēr kopš reģionālās reformas pašvaldību budžeti kļuvuši krietni lielāki, nekā tie bija līdz tam, arī pašvaldību teritorijas kļuvušas lielākas, un tas partijām dāvā lielāku iespēju sevi apliecināt.

Tradīcijas mainījušās

Arī polittehnologs Jurģis Liepnieks prognozē, ka jau pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām jaundibinātās reģionālās partijas meklēs iespēju apvienoties un pieteikt savas tiesības nacionālajā līmenī. Turklāt reģionālā līmenī jaundibināto partiju līderi ir pazīstamas personas, kas dodot ticamu iespēju tapt ievēlētiem. Savukārt argumentu par finanšu trūkumu, jo reģionālajiem trūks atbalsta Saeimā, J. Liepnieks neuzskata par būtisku. «Bija tāda politiskā tradīcija agrāk Latvijā, ka tas reģionālais līmenis partiju līnijā ar valdību sadarbojās, taču pēdējos gados nekas tāds nav vērojams un arī opozīcijā esošo partiju pašvaldības dzīvoja,» teica J. Liepnieks.

Balsos par savējiem

Lielāka ticība reģionālo partiju nākotnei ir Latvijas Universitātes profesoram Ojāram Skudram. «Manuprāt, reģionālajām partijām ir nākotne, jo reģionos politiskās dzīves sinhronizācija ar valdību un parlamentu nenotiek. Katrs risina savas problēmas un šie procesi un problēmu risinātāji savā starpā ir stipri nosacīti saistīti,» saka profesors, kurš uzskata, ka tieši šā iemesla dēļ reģionālie vēlētāji tomēr uzticēsies sev jau zināmiem, ar vietējo specifiku pazīstamiem politiķiem.

Līdzīgās domās ir arī sociologs Aigars Freimanis, kas uzskata, ka jaunās partijas dibinošie reģionālie līderi iepriekš lielajām partijām piekļāvušies tikai tādēļ, lai iegūtu parlamenta un valdības atbalstu. Arī vēlētāji viņus neesot saistījuši ar varas partijām, bet uztvēruši tos tieši kā sava reģiona problemātikas pārzinātājus. Tomēr arī A. Freimanis domā, ka jaunajām partijām trūks pārstāvniecības parlamentā un tādēļ tiks meklēti risinājumi, kā to iegūt.

***

Viedoklis

Iveta REINHOLDE, LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studiju nodaļas docente:

– Īstermiņā reģionālā partija ir labs transformācijas posms, kurā, ja tā var salīdzināt, neglītais tārps iekūņojas, lai rastos jauns, skaists taurenis. Vēlāk varēsim vērot šo partiju vēlmi apvienoties, redzēsim, kā tās izvirzīs nacionāla līmeņa pretenzijas.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis