• Tweet

Pirmā mēneša laikā, kopš stājās spēkā Vispārējā datu aizsardzības regula, Datu valsts inspekcija (DVI) saņēmusi vairāk nekā 500 dokumentu (elektroniskā versijā vai papīra), no kuriem vismaz 57% gadījumu (tas ir aptuveni 280) bijušas sūdzības par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem. Pagaidām neviens saistībā ar regulu sodīts nav.

«Ņemot vērā to, ka arī DVI ir viena no Latvijas uzraudzības iestādēm, kura parakstīja sadarbības memoranda Konsultē vispirms principa piemērošanu, Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā sodus pirmā mēneša laikā Datu valsts inspekcija nav piemērojusi. Galvenais nav sodīt, bet gan būt uzņēmēja uzticamam palīgam un sadarbības partnerim, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā,» Neatkarīgajai uzsvēra Datu valsts inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agita Silniece.

Lai izvairītos no iespējama pārkāpuma, pasākuma organizatori lielākoties brīdina apmeklētājus, ka pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana un ka uzņemtais varētu tikt atspoguļots kādā medijā.
Dažreiz brīdinājuma teksts jau ietverts ielūgumā, citreiz tas izvietots uz informatīva plakāta pasākuma norises vietā. Piemēram, tieši regulas stāšanās dienā – 25. maijā – paziņojums ar tekstu Ieejot Pasākuma teritorijā, apmeklētājs piekrīt, ka Pasākuma norises laikā viņš var tikt fotografēts un filmēts un viņa attēls var tikt izmantots komerciālos un reklāmas nolūkos bez atlīdzības izmaksas vai autortiesību piemērošanas gaidīja Latvijas Meža dienu apmeklētājus Tērvetē. Taču ko darīt, ja pasākumā piedalīties gribas, bet vēlme redzēt sevi medijos vai reklāmās nav?

Banka Citadele pasākumā, kurā stāstīja par iespēju autorizēties un apstiprināt maksājumus viedtelefonā ar sejas atpazīšanu (Face ID) un pieskārienu (Touch ID), rīkojās oriģināli, katram dalībniekam pajautājot, vai viņam nav iebildumu pret fotografēšanos vai filmēšanos. Ja nebija, tad iedeva zaļu uzlīmīti apļa formā, ko pielīmēt pie apģērba. Filmētājiem un fotografētājiem bija uzreiz skaidrs, kuriem cilvēkiem nav iebildumu pret nokļūšanu kadrā.

Četrgades lielākajā pasākumā – dziesmu un deju svētkos – dziedātājus, dejotājus, svētku virsvadītājus un apmeklētājus nemarķēja atkarībā no dotās vai nedotās atļaujas fotografēšanai un filmēšanai. Dziesmu un deju svētki ir publisks pasākums, tādēļ žurnālistiem nebija jāsaņem dalībnieku piekrišana, lai viņus filmētu un fotografētu – visi, kas ir svētkos, var būt redzami gan televīzijas pārraidēs, gan drukātajos medijos. Šī atļauja ir nostiprināta likumdošanā – gan Vispārīgās datu aizsardzības regulā, gan Dziesmu un deju svētku likumā. Arī privātpersonas pašu uzņemtās fotogrāfijas dziesmu un deju svētku pasākumu laikā drīkstēja un joprojām drīkst ievietot sociālajos tīklos pat tad, ja tajās redzami cilvēki, kuru atļauja nav saņemta. Taču, ja kādam, kurš ir redzams fotogrāfijā, nepatiks, ka viņa attēls apskatāms publiski, viņš varēs lūgt savu seju tajā paslēpt vai fotogrāfiju izdzēst.

Tas attiecas arī uz citiem pasākumiem. Apgalvojums, ka regula aizliedz filmēt un fotografēt publiskos pasākumos, ir mīts, uzsvērts Tieslietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā materiālā. Personas drīkst filmēt vai fotografēt publiskus pasākumus, ja pasākuma rīkotājs to atļauj. Arī Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja sagatavotajā informatīvajā materiālā ir brīdināts, ka «pašām personām ir jāapzinās, ka, apmeklējot sabiedriski nozīmīgus publiskus pasākumus, var notikt personas datu apstrāde».

Uzņēmumus, kuri veic personu datu uzkrāšanu un apstrādi, regula ietekmē vistiešākajā veidā. Latvijas Darba devēju konfederācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Una Grenevica Neatkarīgajai atzina, ka pagaidām gan nav apkopota informācija, cik šīs regulas ieviešana varētu būt izmaksājusi visiem uzņēmumiem kopā. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija par atsevišķiem uzņēmumiem liecina, ka izmaksas varētu būt visai prāvas. Piemēram, SIA Rīgas veselības centrs fizisko personu datu aizsardzības speciālista algošana līdz 2020. gadam izmaksās 33 400 eiro.

Foto: Saeimas kanceleja