• Tweet

Iespējams, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noplūdusi informācija ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītiem cilvēkiem, kā rezultātā kriminālprocess par pusmiljona eiro kukuļa pieprasīšanu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimševiču un ietekmīgo uzņēmēju tika sākts tikai šā gada februārī, vēsta laikraksts “Diena”.

Laikraksts norāda, ka savstarpēji labi pazīstami esot KNAB operatīvās izstrādes darbinieki Jānis Miķelsons un Modris Briška un Martinsona kriminālprocesā figurējusi grāmatvede Anta Dišereite, un daļēju atbildi uz prokurores Viorikas Jirgenas retorisko jautājumu, kāpēc par sarunu noklausīšanos atbildīgās personas nerīkojās un Rimševičs un Martinsons netika aizturēti jau toreiz, iespējams esot nolasīt no laikraksta rīcībā esošās fotogrāfijas, kurā divi ar šo operatīvo izstrādi saistītie KNAB darbinieki – Miķelsons un Brikša – redzami 2016. gada nogalē, draudzīgi atpūšoties Alpu slēpošanas kūrortā kopā ar citā Martinsona kriminālprocesā figurējošo grāmatvedi Antu Dišereiti. Laikraksts pieļauj, ka šīs saites izmantotas izmeklēšanas informācijas nopludināšanai.

Pēc laikraksta rīcībā esošajām neoficiālajām ziņām, noklausīšanās, kurā iegūtā informācija izmantota arī lietā pret Rimšēviču un Martinsonu, esot notikusi Taureņu pirtīs pie Rīgas robežas Babītes virzienā, kur “regulāri notiek slēptas amatpersonu, politiķu un amatpersonu tikšanās, kurās dažādos sastāvos piedalās gan Rimšēvičs, gan Martinsons, gan ar Rīgas domes pašreizējo varu un politisko opozīciju saistīti politiķi”.

Visticamāk, Rimšēvičs un Martinsons neesot aizturēti jau pirms vairākiem gadiem, kad ierakstītas sarunas, jo iepriekš minētie operatīvo izstrādi saistīti KNAB darbinieki – Miķelsons un Briška – esot pazīstami ar citā Martinsona kriminālprocesā figurējošo grāmatvedi Dišereiti. Viņai, tāpat kā Martinsonam, bijis piemērots aizdomās turētās statuss tā dēvētajā “būvnieku lietā”, kuru izmeklējot Finanšu policija 2014. gada jūlijā veica kratīšanas un aizturēšanas aizdomās par nodokļu izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu. Pēc laikraksta ziņām, šīs izmeklēšanas rezultāti esot varējuši būt labāki, ja operatīvo darbību fāzē nebūtu notikusi informācijas noplūde.

Miķelsona civilsieva Dišereite Finanšu policijas izmeklēšanas versijā apkalpojusi finanšu shēmas, par kurām izmeklēšana centās pierādīt, ka patiesā labuma guvējs aiz tām ir Martinsons. Prokuratūra pērnvasar, uzskatot, ka pierādījumi jānostiprina, pret Martinsonu izdalīja jaunu kriminālprocesu un lietu nosūtīja papildizmeklēšanai, pagaidām neceļot apsūdzības.

Vairāku mēnešu izsekošana un noklausīšanās faktiski esot izgāzusies 2013. gada nogalē, kad Finanšu policijas noklausītā Dišereite telefoniski esot brīdinājusi dažus shēmas dalībniekus: “Jāiet ierakumos!” Lai gan pēc pusgada Finanšu policija tomēr veica kratīšanu ar Martinsonu saistītos uzņēmumos, savācot pietiekamu pierādījumu klāstu, kratīšanas rītā atklājies, ka bez pēdām pazudis lielas būvkompānijas galvenās grāmatvedes dators, seifs, kurā, pēc izmeklēšanas informācijas, bija jābūt lielam skaidrās naudas daudzumam un citiem pierādījumiem, izrādījies iztukšots, bet vēlāk līdz izmeklētājiem nonākusi informācija, ka kratīšanas priekšvakarā daudzas kastes un maisi ar pierādījumiem esot aizvesti uz kādu adresi Vecrīgā, Kungu ielā.

Laikraksts norāda uz to, ka “būvnieku lietas” sakarā 2013. gadā pirmo reizi ārpus KNAB telpām šauram amatpersonu lokam – ne tikai biroja Operatīvo izstrāžu nodaļai, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadībai – kļuvis zināms, ka KNAB labu laiku veic operatīvo izstrādi pret daudziem politiķiem pietuvināto būvnieku un ātro kredītu uzņēmēju Martinsonu.

Laikrakstam gan nav izdevies iegūt oficiālu apstiprinājumu avotu teiktajam, ka sākotnēji par izstrādi bijis atbildīgs Miķelsons, bet vēlāk, lai formāli novērstu interešu konfliktu ar Dišereiti, lieta pārgājusi pie Briškas, kas gan “interešu konfliktu un operatīvās informācijas noplūdes riskus faktiski nav mazinājis”.

“Jūs taču saprotat, ka es neko nevaru komentēt, lai neatklātu operatīvo darbinieku identitātes,” pirms vairākiem mēnešiem teicis KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, lūgts komentēt fotogrāfiju, kurā redzama Martinsona lietas figurante kopā ar Miķelsonu un Brišku. Arī to, vai viņa padoto iespējamās attiecības ar lietas figurantiem neapdraud objektīvu izmeklēšanu, Straume noliedzis.

Pēc “Dienas” rīcībā esošās informācijas, izmeklēšana, kuras gaitā KNAB februārī sāka kriminālprocesu un aizturēja abus apsūdzētos, patiesībā sākta vismaz gadu iepriekš Ekonomikas policijā un atvasināta no izmeklēšanas par noziedzīgām darbībām “Trasta komercbankas” maksātnespējas procesā. Bažījoties par operatīvās informācijas noplūdi, KNAB izmeklēšanā esot pieaicināts tikai beigu etapā, jo amatpersonu korupcija ir birojam juridiski piekritīga lieta.

Foto: F64