Brigmanis: Deputātu imunitātes mazināšanu izgāza pati koalīcija
Lai gan Saeima pagājušajā nedēļā noraidīja grozījumus Satversmē, kas ļautu pie deputātiem izdarīt kratīšanas, kā arī viņus administratīvi sodīt bez parlamenta piekrišanas, koalīcijas spēki gatavi ieceri virzīt atkārtoti.
Tikmēr pret šo ideju iestājas gan opozīcija, gan Valsts prezidents Andris Bērziņš, norādot, ka jutīgo jautājumu aktualizē politisku motīvu dēļ.
Pagājušajā nedēļā Saeimas plenārsēdē atbalstu neguva ierosinājums mazināt deputātu imunitāti. Valsts prezidents Andris Bērziņš medijiem norādījis, ka, pēc viņa domām, grozījumi Satversmē bijuši vajadzīgi «vienīgi pašreizējai koalīcijai, un tāpēc es vairāk sliecos, ka jautājumā par kratīšanu vai administratīvu sodīšanu vajadzētu atstāt, kā pašlaik ir». Tam piekrīt arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, pēc kura domām, deputātu imunitātes jautājumu izmanto vienīgi, lai valdošie spēki audzētu savu popularitāti. «Nav noslēpums, ka sabiedrībai kopumā ir klaji noraidoša attieksme pret parlamentu, un koalīcija šīs noskaņas izmanto, lai parādītu, ka tā ir gatava noslānīt sliktos deputātus,» pauda A. Brigmanis, piebilstot, ka «ar šīm aktivitātēm koalīcija cenšas radīt mākslīgu dienaskārtību un novērst uzmanību no ideju trūkuma ekonomisko problēmu risināšanā».
Tāpat A. Brigmanis norāda uz koalīcijas divkosību deputātu imunitātes jautājumā. «Zatlera Reformu partija (ZRP) aizbildinās ar politiķu vienlīdzību, taču pati joprojām nav gatava mazināt bijušajiem prezidentiem piešķirtās privilēģijas. Tā vietā, lai mainītu likumdošanu un atteiktos no bezjēdzīgās apsardzes, greznām automašīnām un superdārgiem dzīvokļiem, ZRP grib mazināt deputātu imunitāti, lai gan pēc būtības tas nav tik izšķirīgs jautājums, kā tiek pasniegts. Otrkārt, lai gan valdošais vairākums dedzīgi postulēja vēlmi panākt izmaiņas Satversmē, tas tomēr nenodrošināja visu savu deputātu klātbūtni svarīgajā balsojumā, kas apliecina, ka jautājumu izgāzām nevis mēs, bet gan pati koalīcija,» norādīja parlamentārietis. Kā zināms, lai veiktu izmaiņas Satversmē, ir jāpanāk vismaz 67 Saeimas deputātu atbalsts, kas nozīmē, ka katra deputāta balss ir vitāli svarīga. Tikmēr 29. marta balsojumā nepiedalījās četri koalīcijas deputāti, no kuriem Dainai Kazākai (ZRP) bija piešķirts atvaļinājums, bet Jānis Dombrava (VL!-TB/LNNK), Jānis Ozoliņš (ZRP) un Ingūna Rībena (Vienotība) Neatkarīgajai apgalvo, ka esot atradušies komandējumos. «Man nav pieņemams, ka koalīcija publiski apvaino zaļzemniekus imunitātes jautājuma izgāšanā, lai gan aritmētika liecina, ka četru valdošā vairākuma deputātu nepiedalīšanās balsojumā jau a priori noteica, ka idejas atbalstam nepietiks pat ar visu 13 mūsu frakcijas balsīm,» politisko aritmētiku pamatoja A. Brigmanis.
ZRP līderis Valdis Zatlers pagājušās nedēļas norises salīdzināja ar kādreizējo balsojumu pret atļauju veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā, uzskatot, ka koalīcijai ir jāizdara spiediens uz ZZS un jāpanāk valdošajam vairākumam tīkams balsojums. Tikmēr A. Brigmanis norāda, ka tik kategoriski paziņojumi ZZS deputātos radījuši vienīgi pretreakciju un mazina vēlmi meklēt kompromisus. Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Andrejs Judins Neatkarīgajai atzina, ka kompromisi ar opozīciju tomēr ir jāmeklē un deputātu imunitātes jautājums būtu atkārtoti jāvirza izskatīšanai parlamentā. «Opozīcija izteikusi vēlmi imunitātes jautājumu risināt plašā amatpersonu lokā, pārskatot arī prokuroru, tiesnešu un tiesībsarga privilēģijas. Uzskatu, ka šāda iecere ir apspriešanas vērta,» atzina A. Judins, piebilstot, ka pēc dažām nedēļām parlaments atkal varētu atgriezties pie strīdīgajiem grozījumiem Satversmē, taču, iespējams, šoreiz imunitātes jautājums tiktu nodalīts no jautājuma par atklātajiem balsojumiem parlamentā.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Darbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk