Maijā vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Precēm tas palielinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 0,4 procentiem.
Caurmērā maijam pēc 2010. gada bija raksturīgs cenu samazinājums vai ļoti neliels cenu pieaugums. 2015. un 2016. gadā maijā cenu pieaugums bija straujākais kopš 2008. gada. Savukārt iepriekšējā gadā un šogad atkal vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas, informē Ekonomikas ministrija (EM).
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu maijā bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem un pārtikai.
Transporta grupā cenas pieauga par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Cenas šajā grupā pieauga degvielai un pasažieru aviopārvadājumiem. Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā pieauga par 1,7%. Pasaules naftas cenām maijā turpinājās būtisks kāpums – mēneša laikā tās vidēji pieauga par 7%. Mēneša vidū tās sasniedza 80 USD par barelu, kas bija augstākais līmenis kopš 2014. gada beigām. To galvenokārt noteica pieprasījuma kāpums, lielāko eksportētājvalstu ierobežotā naftas ieguve, kā arī ASV lēmums par izstāšanos no Irānas kodollīguma un attiecīgi iespējama sankciju atjaunošana pret Irānas jēlnaftas eksportu. Tomēr mēneša beigās naftas cenas nedaudz samazinājās, Saūda Arābijai un Krievijai paziņojot par plāniem palielināt naftas ieguvi jau no šī gada 3. ceturkšņa.
Cenas pārtikai maijā pieauga par 0,5%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenām vērojams kāpums ceturto mēnesi pēc kārtas. Maijā, salīdzinot ar aprīli, tās palielinājās par 1,2%, ko ietekmēja cenu kāpums piena produktiem un graudaugiem. Visstraujāk cenas pieauga piena produktiem saistībā ar vājām piegādēm no Jaunzēlandes, kas ir vadošā piena produktu eksportētāja pasaulē.
Lielākā pazeminošā ietekme maijā bija cenu kritumam kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem par 10,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Cenas maijā samazinājās arī apģērbam un apaviem, kas bija saistīts ar sezonas preču akciju piedāvājumu. Cenas maijā apģērbiem un apaviem samazinājās par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
2018. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenas pieauga par 2,3%. Gada vidējā inflācija bija 2,5 procenti.
Prognozējam, ka šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017. gadā novērotajai. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Vēl par tēmu:
Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk