Maijā vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Precēm tas palielinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 0,4 procentiem.
Caurmērā maijam pēc 2010. gada bija raksturīgs cenu samazinājums vai ļoti neliels cenu pieaugums. 2015. un 2016. gadā maijā cenu pieaugums bija straujākais kopš 2008. gada. Savukārt iepriekšējā gadā un šogad atkal vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas, informē Ekonomikas ministrija (EM).
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu maijā bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem un pārtikai.
Transporta grupā cenas pieauga par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Cenas šajā grupā pieauga degvielai un pasažieru aviopārvadājumiem. Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā pieauga par 1,7%. Pasaules naftas cenām maijā turpinājās būtisks kāpums – mēneša laikā tās vidēji pieauga par 7%. Mēneša vidū tās sasniedza 80 USD par barelu, kas bija augstākais līmenis kopš 2014. gada beigām. To galvenokārt noteica pieprasījuma kāpums, lielāko eksportētājvalstu ierobežotā naftas ieguve, kā arī ASV lēmums par izstāšanos no Irānas kodollīguma un attiecīgi iespējama sankciju atjaunošana pret Irānas jēlnaftas eksportu. Tomēr mēneša beigās naftas cenas nedaudz samazinājās, Saūda Arābijai un Krievijai paziņojot par plāniem palielināt naftas ieguvi jau no šī gada 3. ceturkšņa.
Cenas pārtikai maijā pieauga par 0,5%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenām vērojams kāpums ceturto mēnesi pēc kārtas. Maijā, salīdzinot ar aprīli, tās palielinājās par 1,2%, ko ietekmēja cenu kāpums piena produktiem un graudaugiem. Visstraujāk cenas pieauga piena produktiem saistībā ar vājām piegādēm no Jaunzēlandes, kas ir vadošā piena produktu eksportētāja pasaulē.
Lielākā pazeminošā ietekme maijā bija cenu kritumam kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem par 10,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Cenas maijā samazinājās arī apģērbam un apaviem, kas bija saistīts ar sezonas preču akciju piedāvājumu. Cenas maijā apģērbiem un apaviem samazinājās par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
2018. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenas pieauga par 2,3%. Gada vidējā inflācija bija 2,5 procenti.
Prognozējam, ka šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017. gadā novērotajai. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk