• Tweet

Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms palielinājās vien par 0,9%, liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šādu nozares pieaugumu noteica izlaides sarukums ieguves rūpniecībā par 9,2%, kā arī neliels samazinājums (-0,7%) elektroenerģijas un gāzes apgādes sektorā. Tikmēr apstrādes rūpniecībā tika reģistrēta izaugsme, kas, lai arī bijusi mērena, ir spēcīgāka par iepriekšējā mēnesī fiksēto, uzrādot pieaugumu 2,2% apmērā.

Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana aprīlī, pieaugot par 34,3% gada griezumā, nodrošināja lielāko devumu apstrādes rūpniecības kopējā izaugsmē. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos izlaides kāpumu uzrādīja arī pārējās mašīnbūves apakšnozares, piemēram, elektrisko iekārtu ražošanas apjomi palielinājās par 10,6% un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana pieauga par 8,8%. Izaugsme turpinājās arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kuras izlaide šā gada aprīlī bija par 7,9% augstāka nekā pirms gada.

Būtisku devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē sniedza arī kokrūpniecība, tās izlaides apjomiem aprīlī gada laikā palielinoties par 2,6%. Pieaugums tika fiksēts arī daudzās citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – mēbeļu ražošana pieauga par 10,8%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana – par 9,1%, nemetālisko minerālu izstrādājumu jeb būvmateriālu ražošana – par 7,5%.

Savukārt trešo mēnesi pēc kārtas izlaides kritumu uzrādīja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, apakšnozares apjomiem aprīlī sarūkot par 10,9%. Aprīlī samazinājās arī dzērienu ražošana un izlaides kritums šajā apakšnozarē ir vērojams kopš gada sākuma. Pārtikas produktu ražošana samazinājās par 1,8%, taču samazinājums šajā apakšnozarē tika fiksēts pirmo reizi kopš pērnā gada marta. Jāatzīmē, ka apjomu sarukumu pārtikas rūpniecībā lielā mērā noteica aprīlī reģistrētais piena produktu ražošanas kritums, kamēr citās pārtikas produktu kategorijās bija fiksēts ražošanas apjomu pieaugums.

Tikmēr Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences indekss, ko ikmēnesi apkopo un publicē Eiropas Komisija, joprojām saglabājas augstā līmenī. Šā gada maijā pozitīvas tendences turpinājās rūpnieku novērtējumā par produkcijas pasūtījumu līmeni eksportā, kā arī par sagaidāmajiem ražošanas apjomiem turpmākajos mēnešos. Augot pieprasījumam un ražošanas apjomiem, rūpnieki savā nozarē sagaida arī nodarbinātības pieaugumu. Tomēr, kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati, 2018. gada pirmā ceturkšņa laikā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, reģistrēto brīvo darba vietu skaits apstrādes rūpniecībā pirmo reizi kopš 2016. gada ceturtā ceturkšņa samazinājās. Tajā pašā laikā aktuālo vakanču skaits ceturkšņa beigās joprojām uzrādīja spēcīgu kāpumu, norādot ka brīvās darba vietas apstrādes rūpniecībā aizpildās samērā lēni. Tādējādi, lai arī situācija nozares darba tirgū joprojām ir saspringta, tā pamazām normalizējas, par ko liecina no jauna reģistrēto brīvo darba vietu skaita samazināšanās.

Pretēji iepriekšējam gadam šogad apstrādes rūpniecības produkcijas apgrozījums vietējā tirgū aug straujāk par eksportu, kad šā gada četros mēnešos kopā apstrādes rūpniecības apgrozījums Latvijā un eksportā bija audzis par attiecīgi 11,1% un 7,7%. Tajā pašā laikā ārējais pieprasījums ir nozīmīgs apstrādes rūpniecības izaugsmes faktors, jo divas trešdaļas no visas nozarē saražotās produkcijas tiek eksportētas. Turklāt apgrozījuma kāpums eksportā joprojām ir straujš, kā arī ārējais pieprasījums pēc Latvijā ražotās produkcijas saglabājas spēcīgs, par ko liecina augstais Eiropas Savienības uzņēmēju un patērētāju ekonomiskā sentimenta indekss.

Lai nodrošinātu tālāku apstrādes rūpniecības izaugsmi, nozarei nepieciešamas papildu investīcijas. Dati par nefinanšu ieguldījumiem apstrādes rūpniecībā liecina par vājām investīcijām nozarē un šā gada pirmajā ceturksnī investīcijas apstrādes rūpniecībā saruka par 15,2%. Situācija apakšnozaru griezumā ir atšķirīga. Ja šā gada pirmajā ceturksnī kokrūpniecībā investīcijas samazinājās, tad spēcīgs investīciju kāpums reģistrēts pārtikas produktu ražošanā, kas liecina, ka šajā apakšnozarē sagaidāma straujāka izaugsme turpmāk. Tāpat investīciju kāpums pirmajā ceturksnī fiksēts arī atsevišķās metālapstrādes un mašīnbūves apakšnozarēs, tādējādi metālapstrāde un mašīnbūve arī turpmāk nodrošinās būtisku ieguldījumu apstrādes rūpniecības kopējā izaugsmē.