Priekšvēlēšanu troksnis uz sešgadnieku rēķina
Pēc asām diskusijām Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ceturtdien, 31. maijā, konceptuāli noraidīja ieceri par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma.
Grozījumus par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā bija rosinājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), taču līdz pat šim brīdim iecerētās izmaiņas raisīja vairāk jautājumu, nekā atbilžu.
Opozīcija pat pieļāvusi referenduma rīkošanu, taču stingra atbalsta izglītības ministram nav bijis arī koalīcijā, par ko varēja pārliecināties pēc vakardienas balsojuma, kad beigās ar opozīcijas partiju un koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu balsīm grozījumi par sešgadnieku sūtīšanu skolā tika noraidīti.
Lai arī izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V), saprotams, šis balsojums bija liels trieciens, kas izriet no viņa sacītā, ka “ar attiecīgā priekšlikuma noraidīšanu deputāti ir “izmetuši atkritumu spainī” simtiem ekspertu piedāvāto regulējumu, kas ļautu vidusskolas pēdējo divu klašu audzēkņiem gatavoties savām tālākajām studijām un karjerai”, dažu personu attieksme pret balsojuma rezultātiem drīzāk atgādināja priekšvēlēšanu trokšņošanu.
Pēc likuma grozījumu noraidīšanas žurnāliste Inga Spriņģe sociālajā tīklā “Twitter” ierakstījusi, ka “Saeimas Izglītības komisijā ZZS deputāti Inese Aizstrauta un Valdis Skujiņš tikko nobalsoja pret izglītības reformai svarīgu punktu. Šobrīd ZZS+Saskaņa+LRA veiksmīgi rūpējas par to, lai LV bērniem nebūtu mūsdienīga izglītība,” tālākos tvītos īpaši uzsverot ZZS un “Saskaņas” sadarbību šajā jautājumā.
Sprinģes reakcija gan atgādina vienu vienīgu priekšvēlēšanu cirku, jo vienā maisā sametot ZZS un Saskaņu, un neņemot vērā, ka arī Latvijas Reģionu apvienība nobalsoja pret grozījumiem, kā arī ignorējot iniciatīvas portālā “Manabalss.lv” savāktos vairāk nekā 10 000 parakstu pret sešgadniekiem pirmajā klasē, neko citu par viņas attieksmi nav iespējams pateikt.
Priekšvēlēšanu cirka fanfarām pievienojies arī politiķis Artis Pabriks (V), norādot, ka “var jau stāstīt ko grib, bet vakardienas Saskaņas un ZZS kopīgais balsojums pret izglītības reformu parāda kādi balsojumi mūs sagaida 13. Saeimā”. Arī politiķe Ilze Viņķele (V) un Laimdota Straujuma (V) pauž īstu vai tēlotu vilšanos par balsošanas rezultātiem.
Zīmīgi, ka pirms balsojuma komisijā likumprojektu atbalstītāju balsis nemaz nebija tik skaļas. Tieši otrādi – pret mācību gaitu uzsākšanu no sešiem gadiem jau sākotnēji iebilda vairums pedagogu, vecāku un arīdzan politiķu. Arī ļoti īsā laika posmā savāktie paraksti portālā “Manabalss.lv” liecina, ka reforma nav atbildējusi uz daudziem svarīgiem jautājumiem. To iepriekš uzsvēris arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka reforma ir sasteigta un nesagatavota.
“Par plānotajām reformām izglītībā runājot – mācību programmas sešgadniekiem 1. klasē nav, skolu telpas nav, bērnudārzu atbilstība nav, prasības sešgadniekiem, uzsākot skolas gaitas nav, papildus pedagogu nav, metodoloģijas izmaiņu un pedagogu apmācību nav! Ir tikai politiskā pārliecība,” sacījis Lembergs.
Tāpat viņš uzsvēris, ka jau šobrīd Latvijā ir skolas, kuras bērni absolvē 18. gados. “Kā skola to panāk? Bērni mācās 3 nedēļas ilgāk – līdz ar to nevajag ne papildus telpas, pārbūves, ne papildus pedagogus un samaksu. Vai tiešām nevar izmantot to, kas jau ir gatavs, neradot ažiotāžu nozarē?” vaicā Lembergs.
Par plānotajām reformām izglītībā runājot- mācību programmas 6gadniekiem 1.kl. nav, skolu telpas nav, bērnudārzu atbilstība nav, prasības 6gadniekiem, uzsākot skolas gaitas nav, papildus pedagogu nav, metodoloģijas izmaiņām/pedagogu apmācības nav! Ir tikai politiskā pārliecība!
— Aivars Lembergs (@AivarsLembergs) June 1, 2018
Jau šobrīd LV ir skolas, kuras bērni absolvē ~18.g.! Kā skola to panāk? Bērni mācās 3 nedēļas ilgāk- līdz ar to nevajag ne papildus telpas/pārbūves, ne papildus pedagogus/samaksu. Vai tiešām nevar izmantot to, kas jau ir gatavs, neradot ažiotāžu nozarē? https://t.co/6HC8iPMF9o https://t.co/EDDBuMbXCX
— Aivars Lembergs (@AivarsLembergs) June 1, 2018
Jāatzīmē, ka Lembergs nav vienīgais politiķis, kurš iebildis pret plānoto reformu. Arī Nacionālajā apvienībā (NA) ir ļoti dažādi viedokļi par to. “Mūsuprāt, pirmkārt, ir nepieciešams plašāks skaidrojums reformas mērķim, kā šī reforma noritēs. Otrkārt, var iezīmēt, piemēram, dažus jautājumus, kas droši vien arī būs darba kārtībā vēl Saeimā. Proti, par attiecīgās vides nodrošināšanu šiem sešgadniekiem, mācību līdzekļu nodrošināšanu, spēju nodrošināt ar pedagogiem. Tāpat jautājums, kā, piemēram, šis bērniņš, kas būs palicis bērnudārzā, integrēsies pēc tam otrajā klasē, jau pārejot uz skolu,” žurnālistiem norādījis NA vadītāja vietnieks Gaidis Bērziņš.
Līdz šim sabiedrība skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma neatbalstīja lielā vienprātībā. Kā gan iespējams apgalvot, ka mūsdienīga izglītība nozīmē skolas gaitu uzsākšanu no sešiem gadiem, ja IZM nespēj sniegt atbildes uz daudziem svarīgiem jautājumiem? Skaidrs ir viens – skola, kāda tā ir šobrīd, nav piemērota tik maziem bērniem, un skolām jāveic ļoti daudz pārmaiņu, lai tajās varētu ienākt sešgadnieki, taču šādas pārmaiņas prasa lielas investīcijas. Taču daudz svarīgāk par to ir bērnu psiholoģiskā nesagatavotība, uz ko jau vairākkārt norādījuši pedagogi un psihologi.
Par šiem jautājumiem grozījumu atbalstītāji gan runā nelabprāt – tā vietā taču daudz efektīvāk ir pievērst uzmanību, kādā tandēmā, kurš politiskais spēks balsojis. Interesanti, ja tiktu balsots par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšanu, vai bļāvējiem būtu svarīgi, kuras partijas ar ko sadarbojoties nobalsojušas?
Kā zināms, IZM aicināja veikt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt arī gadu vēlāk.
Vēl par tēmu:
Teju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaidāms vēsāks laiks
Jaunnedēļ laiks kļūs aukstāks un nokrišņiem bagātāks, vietām naktīs termometra stabiņš varētu noslīdot zem 0° atzīmei, un var veidoties stipra salna. Nedēļas nogalē laika apstākļi...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākSodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālākVK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās...
Lasīt tālākPavasarīgais siltums atgriežas
Šonedēļ pavasarīgais siltums Latvijā saglabāsies - daudzviet dienās gaisa temperatūra būs virs +20°, tomēr vietām arī būs sagaidāms lietus un pat pērkona negaiss. Pirmdien no rīta...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā gaidāms silts laiks
Šīs nedēļas sākumā valstī laika apstākļus noteica aktīva ciklonu darbība, līdzi nesot intensīvus nokrišņus un brāzmainu vēju. Tā kā Latvijā aizvadītajās dienās saglabājās aukstā...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālāk