• Tweet

Koalīcijas iecere grozīt Satversmi, lai turpmāk ļautu Saeimas deputātus sodīt administratīvā kārtā vai veikt to īpašumos kratīšanu bez Saeimas piekrišanas, izgāzusies. Par šo ierosinājumu nobalsoja 53 parlamentārieši, bet saskaņā ar valsts pamatlikumu to var grozīt tikai tad, ja par grozījumiem balsojušas divas trešdaļas parlamentāriešu.

No 90 deputātiem, kas bija reģistrējušies Saeimas sēdei, par nobalsoja visi Vienotības, Nacionālās apvienības, Zatlera Reformu partijas deputāti un no frakcijām neatkarīgie deputāti, kā arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošā Dana ReiznieceOzola. Pret šo ieceri nobalsoja visi tautas priekšstāvji no Saskaņas centra un ZZS deputāts Rihards Eigims. Pārējie reģistrējušies vai nu atturējās paust savu viedokli, vai balsojumā nepiedalījās vispār.

Parlamentārieši nespēja apstiprināt arī iecerētos grozījumus, kas noteiktu aizliegumu Saeimas deputātu apcietināt vai pakļaut mājas arestam, vai sākt kriminālvajāšanu, ja tam savu piekrišanu nebūtu devusi Saeima. Ierobežojumi skartu arī administratīvos pārkāpumus – tā parlamentārieti bez kolēģu atļaujas nevarētu administratīvā kārtā sodīt ar brīvības ierobežošanu.

Deputātu varētu apcietināt un ierobežot viņa personas brīvību vien tad, ja Saeimas locekli notvertu pie paša noziedzīga nodarījuma pastrādāšanas, paredz grozījumi Satversmes 30. pantā.

Šis pants arī paredzēja, ka par katru deputāta apcietināšanu 24 stundu laikā būs jāpaziņo Saeimas Prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākamajā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp Saeimas sesijām līdz sesijas atklāšanai par deputātu paturēšanu apcietinājumā lems Saeimas Prezidijs.

Iepriekš Saeimas Juridiskajā komisijā par šiem grozījumiem bija asas debates, jo opozīcija pauda viedokli, ka, apstiprinot tos, imunitātes institūts zaudētu nozīmi un pret deputātiem varētu vērsties plašāks iestāžu skaits, piemēram, ievietot deputātu ārstniecības iestādē un noteikt tam dažādas ekspertīzes.

Savukārt Saskaņas centra pārstāvis Jānis Ādamsons, aicinot neatbalstīt šos grozījumus, paziņoja, ka koalīcijas pārstāvji ir pārāk optimistiski noskaņoti, ja domājot, ka pret cilvēku neesot iespējams safabricēt lietu un izmantot iecerētos Satversmes grozījumus, lai izrēķinātos ar to. «Mēs nedzīvojam demokrātiskā valstī, bet mafiozā,» teica deputāts, kas pats esot piedzīvojis, kā pret viņu safabricē nepamatotu lietu.

Jautājums par kratīšanas veikšanas priekšnosacījumu atvieglošanu aktualizējās pērnā gada maijā, kad Saeimas deputāti neapmierināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lūgumu ļaut veikt kratīšanu toreizējā LPP/LC līdera Aināra Šlesera dzīvesvietā. Toreiz asus pārmetumus parlamentāriešiem veltīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kas kritiski vērtēja A. Šlesera slēpšanos aiz parlamentārieša imunitātes, lai traucētu tiesībsargājošo iestāžu darbu.

Tautas neapmierinātību izraisījušo situāciju izmantoja arī toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kas izdeva rīkojumu par Saeimas atlaišanu, bet pats nodibināja partiju un Saeimas ārkārtas vēlēšanās guva ievērojamu vēlētāju atbalstu.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis