• Tweet

Lai arī veselības aprūpe ir viena no cilvēku pamatvajadzībām un tai būtu jātiek nodrošinātai pilnā apjomā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) jauninājumi ne visiem dod pārliecību par to, ka cilvēka dzīvība mūsu valstī ir svarīgākā – daudz augstāk par to tiek stādīta nauda un pievilcīga statistika.

Lai arī maksa par nepamatotu neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu pastāv jau divpadsmit gadus, tā varētu pieaugt un, kā ziņo NMPD vadītāja Liene Cipule, no 1. jūnija tā varētu sastādīt jau 56 eiro. Kā skaidro Cipule, daudzi cilvēki “ātro palīdzību” izsaucot bez nepieciešamības, un šos cilvēkus ir nolemts nedaudz ierobežot, tas nenākšot par sliktu audzināšanas nolūkā.

NMPD informē, ka viens no maksas pakalpojumiem ir arī brigādes izsaukums pie pacientiem gadījumos, kad jau izsaukuma pieteikšanas laikā ir zināms, ka nav apdraudēta personas veselība un dzīvība – jaunā kārtība attieksies uz šiem izsaukumiem. Tāpat kā līdz šim jau pa telefonu sarunā ar 113 dispečecentru zvanītājs tiks informēti, ka tas būs maksas pakalpojums. Izņēmums var būt situācijas, kad zvanītājs ir maldinājis dispečercentru un mediķi notikuma
vietā konstatē nepatiesas informācijas sniegšanu. Šādā gadījumā rēķins par NMPD brigādes izsaukumu tiks nosūtīts bez iepriekšēja brīdinājuma.

Ja var ticēt mediķiem, tad nepamatoti izsaukumi ir liela šī dienesta problēma, tomēr vai iespējams prasīt no cilvēka, lai viņš pats objektīvi izvērtē savu veselības stāvokli ārkārtas situācijā? Robežas starp pamatotu un nepamatotu izsaukumu nav viegli novelkamas, jo vai tiešām nepieciešams gaidīt, lai iestātos bezsamaņa, apstātos elpošana vai sāktos spēcīga asiņošana, lai mēs būtu droši, ka nu varam saukt neatliekamo palīdzību? Pēc NMPD aprakstītā, tā vien šķiet, ka tikai šādos gadījumos vai kad kādu piemeklējis infarkts, varam ķert pēc telefona klausules un spiest 113!

Taču tikpat bīstamas dzīvībai var būt arī sāpes vēderā vai galvassāpes, un cilvēks, kas nav mediķis, nevar atšķirt, vai tādos gadījumos saukt “ātro palīdzību”, vai nē! Turklāt daudzi gadījumi pierāda, ka tie, kuriem sākotnēji atteikta mediķu palīdzība, galu galā tik un tā nonāk slimnīcā. Vai tiešām cilvēkam, kurš jūt nāves bailes, būtu jāliedz saņemt neatliekamo palīdzību?

Cipules paziņojums, ka “ātrā palīdzība sāks atteikt” sabiedrībā izraisījis milzīgu sašutumu, jo bailes no atteikuma vai naudas piedzīšanas varētu mudināt cilvēkus, it īpaši pensionārus vai mazāk turīgos, nesaukt mediķus, pat tad, ja gadījums būs tiešām neatliekams, un kurš atbildēs par to, ja iznākums būs letāls? Neviens!

Varam jau naivi cerēt, ka paaugstināta summa ir veids kā atturēt nepamatotus neatliekamās palīdzības izsaukumus, tomēr iespējams, ka patiesā vēlme ir celt NMPD prestižu un radīt iespaidu, ka cilvēkiem veselība Latvijā uzlabojas un viss iet uz augšu, lai gan patiesībā aiz skaistās statistikas stāvēs melna dāma ar izkapti.

Nesen arī portālā “Tautas balss” aprakstīts gadījums, kad zīdainim sākušies krampji no paaugstinātas ķermeņa temperatūras, bet mediķi atteikušies doties uz izsaukumu. Galu galā mazulis uz slimnīcu nogādāts ar taksometru, bet mātei tas licis uzdot pamatotu jautājumu: “Kam domāta neatliekamā palīdzība?”

Nav īsti saprotams, ko ar šāda veida reformām un soda sankcijām cenšas panākt NMPD jaunā vadītāja Liene Cipule, jo cilvēkiem tā arī nav izskaidrots, kur meklēt palīdzību, ja tā nepieciešama? Kā cilvēks var atšķirt, vai viņa traumas ir vai nav dzīvībai bīstamas? Turklāt daudzos reģionos nav slimnīcu – tad kur vērsties šādos gadījumos? Ciest sāpes, kamēr tās paliek neizturamas un atbilst kaut kādiem NMPD nosauktiem kritērijiem? Vai tas, kas šobrīd notiek, gadījumā nav jānosauc īstajos vārdos? Necilvēciska dabiskā atlase. Jo tā vien šķiet, ka mūsu valstī cilvēka dzīvībai vairs nav vērtības, ja pat “ātrā palīdzība” ir kļuvusi par ekskluzīvu pakalpojumu un nav pieejama visiem.

Situācija tik tiešām ir izveidojusies absurda un tas, ko Cipule šobrīd gudri sauc par “audzināšanas metodēm” galu galā var maksāt daudzu jo daudz cilvēku dzīvības.