Dzintars Zaķis: valsts autoceļiem nepieciešama ilgtermiņa plānošana
Iztrūkstot ilgtermiņa plānošanai valsts nozīmes autoceļu attīstībā, ceļu būve tiek nepiedodami bremzēta. Nepieciešamie finanšu līdzekļi ir pieejami, taču līgumu noslēgšana un projektu īstenošana kavējas, bažas par valsts autoceļu attīstību pauž partijas Vienotība frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.
Piemēram, šobrīd četriem valsts nozīmes autoceļu izbūves projektiem, kuru kopējā summa ir apmēram 30,8 miljoni latu, konkursi ir notikuši, taču līgumi joprojām nav noslēgti un tālāka projektu īstenošana kavējas. Nav arī noslēgti iepirkumi nākamo triju projektu īstenošanai aptuveni 10 miljonu latu vērtībā, norāda Zaķis.
„Arī Latgales reģiona attīstības veicināšanas ietvaros piešķirtais ceļu atjaunošanas un uzturēšanas finansējums jārealizē nekavējoties,” uzsver Zaķis. Nepietiekami ātri tiek īstenoti arī tranzītielu projekti, norāda Zaķis.
Valsts autoceļu attīstības nodrošināšanai jāveido ilgtermiņa ceļu būves un uzturēšanas plānošanas stratēģija, ir pārliecināts Vienotības frakcijas vadītājs. „Tādēļ uzskatu par loģisku un atbalstāmu Satiksmes ministrijas ieceri atgriezties pie ilgtermiņa finansējuma sistēmas, atjaunojot Autoceļu fondam līdzīgu finansēšanas mehānismu un nosakot ilgtermiņa vīziju autoceļu attīstībā,” pauž Zaķis.
Zināmā mērā cēlonis šobrīd sliktajai situācijai meklējams arī pagātnes mēģinājumos neveiksmīgi mākslīgi nodalīt autoceļu uzturētāju. Rezultātā par valsts autoceļiem atbildīgās institūcijas jēdziens ir neskaidrs, uzskata Zaķis. „Valsts autoceļiem par to faktisko vērtību būtu jābūt valsts kapitālsabiedrības bilancē, tādējādi nosakot, kurš ir valsts ceļu saimnieks un atbild par to stāvokli, kvalitāti un būvniecības procesu,” ir pārliecināts politiķis.
„Šie ir satiksmes ministram Aivim Ronim un Valda Dombrovska valdībai ilgtermiņā veicami darbi. Varu un ietekmi alkstošu indivīdu centieni destabilizēt situāciju, radot baumas par valdības stabilitāti un ilgtspēju, vai mēģinājumi provocēt politiķus, tostarp, apšaubot sešu neatkarīgo deputātu lojalitāti, tikai novērš uzmanību no veicamajiem darbiem un valsts infrastruktūras attīstībai nebūt nepalīdz,” norāda Zaķis.
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālāk