• Tweet

Šonedēļ pēc “Vienotības” iniciatīvas izveidotā partiju apvienība paziņoja par startu Saeimas vēlēšanās, piesakot to ar nosaukumu “Jaunā Vienotība”. Par apvienības līderi un premjera kandidātu virzīts Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš, ilgi nedomājot, metas kritizēt pašreizējo Māra Kučinska (ZZS) vadīto valdību un reformu virzību, apliecinot, ka vēlēšanu cīņa tik tiešām ir sākusies.

“Šobrīd Latvijā nav skaidri mērķētu un pabeigtu reformu – ne veselības aprūpē, ne nodokļu jomā. Bet tās ir nozīmīgas jomas, tāpat kā tieslietu un izglītības nozares, kas nosaka, cik kvalitatīvas investīcijas ienāks mūsu valstī un cik lielas algas saņems mūsu cilvēki (…) Tas, kas šobrīd notiek valstī, konkrēti politikā un valdībā, es to raksturotu ar vienu vārdu – muļļāšanās. Ir viena liela muļļāšanās šobrīd,” izteicies Kariņš, vairākas reizes atkārtodams, ka “zivs pūst no galvas”.

Komentējot Kariņa izteikumus, Ministru prezidents Māris Kučinskis norādīja, ka acīmredzami “vēlēšanās ir sākušās”. Pēc premjera sacītā, “Kariņa kungs kā tētis pēc ilgstošas prombūtnes atgriezies mājās un pamācīs, kas te ir slikts noticis, jo tad, kad cilvēks aizbrauc projām, viņam skatījums uz notiekošo nedaudz izmainās.”

Acīmredzot, “Jaunā Vienotība” (ar vecajām sejām) izvēlējusies uzbrukuma taktiku, jo valdībai veltīta kritika tieši par nozarēm, kuras pārstāv Zaļo un zemnieku savienības ministri, bet tajā pat laikā pretrunīgajai izglītības reformai Kariņš tik pat kā nepieskārās, tāpat kā jautājumam par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) reformu, kuras nodarītie zaudējumi valsts budžetam mērāmi vairāk nekā miljards eiro apmērā. Un tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka OIK licenču izsniedzēji nāk tieši no “Vienotības” rindām.

Ko gan Latvijai var dot partija, kurai ticību zaudējusi jau lielākā daļa sabiedrības? Kad priekšplānā nav bijušas partijas intrigas un iekšējās cīņas, tās pārstāvji ne vienu vien reizi uzsvēruši, ka tās stiprā puse ir to pārstāvniecība Briselē, kur tieši “Vienotības” biedri cīnās par Latvijas interesēm. Taču, ja iedziļināmies tajā, par ko partijas iestājas, tad sanāk, ka Latvijas interesēs ir tūkstošiem bēgļu?

Ja atmināmies, “Vienotība” tik tiešām bija vienīgā valdības partija, kas bija gatava diskutēt par 526 bēgļu uzņemšanu papildus 250 patvēruma meklētājiem, kurus Latvija jau piekrita uzņemt. Par šo jautājumu nesen izteicies arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka “Vienotība” un tās ārlietu ministra Edgara Rinkēviča pozīcija absolūti neatbilst Latvijas nacionālajām interesēm. ““Vienotība” un Rinkēvičs vienmēr ir bijuši par to, lai Latvijā būtu bēgļi. Lai Latvija uzņemtu tūkstošiem bēgļu un tādā veidā pārpludinātu Latviju ar potenciālajiem teroristiem (….) Mums ir par ko maksāt! Ja mums ir lieka nauda, tad izmaksāsim to pensionāriem, kuriem ir tās pensijas zem 100 eiro mēnesī,” izteicās Lembergs.

Jāpiezīmē, ka “Vienotība” jau vairākas reizes ir centusies mainīties un reformēties, atbrīvojoties gan no nevēlamiem partijas biedriem, tostarp Solvitas Āboltiņas, gan mainot tās līderus. Vai tiešām partija cer, ka jaunā kulīte spēs noslēpt vecos vēžus?

Foto: F64