• Tweet

Runāt par nodokļu reformas ietekmi uz tautsaimniecību trīs mēnešus pēc tās ieviešanas ir pāragri. Tā šodien, 22. martā, preses konferencē sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

“Faktiski runāt par nodokļu reformu vēl īsti nevar,” uzsvēra Lembergs, norādot, ka to pat gluži nevar saukt par nodokļu reformu, drīzāk – par atsevišķām nodokļu izmaiņām.

“Tika samazināts nodoklis, ko saņem pašvaldība, attiecīgi samazinot pašvaldības budžeta ieņēmumus. Ir ļoti viegli būt devīgām uz sveša budžeta rēķina. Kā būtu, ja pašvaldības samazinātu akcīzes nodokli uz valsts budžeta rēķina? Kāda būtu reakcija?” ironiski vaicāja Ventspils mērs.

“Savukārt sociālo nodokli par 1% palielināja (…) sanāk, ka deklarēts tika viens, izdarīts kaut kas cits. Arī akcīzes nodokli paaugstināja, bet tā nav nekāda reforma, to regulāri paaugstina. Par reformu var uzskatīt to, kas saistīts ar uzņēmumu ienākuma nodokli, bet faktiski tā reforma sāks darboties no 1. jūlija, tāpēc spriests par plusiem un mīnusiem ir pāragri,” uzskata Lembergs.

“Viens gan ir skaidrs. Visi kļūst par uzņēmumu ienākuma nodokļu maksātājiem. Pat tie, kas līdz šim nebija. Valsts ieņēmumu dienestam darba apjoms pieaugs. Tas ir skaidrs,” sacīja Lembergs, piebilstot, ka šajā ziņā saskata arī palielus riskus pašvaldībām.

Jau vēstīts, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) noraidījusi Eiropas Komisijas (EK) paustās bažas par Latvijas nodokļu reformas iespējamo negatīvo ietekmi uz veselības aprūpi un sociālo palīdzību, norādot, ka nodokļu reforma ir devusi gaidītos rezultātus.

Foto: F64