• Tweet

Pirmie šā gada dati liecina, ka ekonomika ir labā kondīcijā un pērn uzņemtais ātrums nav zudis.

Ar izņēmumu trešajā ceturksnī, kad izaugsme sasniedza 5.8%, pārējos ceturkšņos pieauguma temps turējās 4% apmērā. Šāds temps sagaidāms arī šogad. Tomēr dalījumā pa nozarēm aina būs salīdzinoši nevienmērīga. Straujš pieaugums turpināsies būvniecībā gan ieplūstošo ES fondu dēļ, gan arī strauju privāto projektu īstenošanas dēļ. Nedaudz lēnāk, bet tomēr labā tempā turpināsies pieaugums apstrādes rūpniecības apjomos un arī eksportā. Šogad labi varētu izcelties lauksaimniecības nozare, jo īpaši uz pērnā gada fona. Tomēr tā joprojām būs pakļauta laikapstākļu kaprīzēm. Šogad līdz ar noskaņojuma uzlabošanos un tālāku pirktspējas nostiprināšanos sagaidāms straujāks patēriņa pieaugums. Par to liecina janvāra pieaugums mazumtirdzniecībā (+7.1%).

Nenoteiktība skar nerezidentu finanšu sektoru, kur notikumi atstās negatīvu, bet ierobežotu ietekmi. Tikmēr kreditēšanas apjomi turpinās palielināties. Tranzīta sektorā (ostas un dzelzceļš) var saglabāties mīnusi, par ko liecina negatīvie rādītāji janvārī.

Lielākie izaicinājumi ekonomikā saistās ar darba tirgu – darbinieku pieejamība un to kvalitāte, kas rada papildus spiedienu uz algām. Tas nozīmē nepieciešamību kāpināt ražīgumu, lai noturētu izmaksu spiedienu un konkurētspēju. Darbinieku trūkums tuvākajā laikā veidojas par izaugsmi ierobežojošu faktoru. Latvijas IKP izaugsmes prognoze šim gadam ir 4.1%.