Patēriņa cenu līmeni janvārī ietekmēja nodokļu likmju izmaiņas

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018.gada janvārī, salīdzinot ar 2017.gada decembri, patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Precēm tas samazinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,2 %.
Tradicionāli janvārī ir vērojams būtisks cenu pieaugums. Pēdējos gados janvārī novērota ļoti zema inflācija vai cenu kritums, kam pamatā bija pasaules cenu samazināšanās. Šogad inflāciju ietekmēja nodokļu likmju izmaiņas.
Lielākā palielinošā ietekme janvārī bija ar mājokli saistītiem pakalpojumiem – par 1,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Straujākais kāpums bija vērojams atkritumu savākšanai, ko ietekmēja dabas resursu nodokļa palielināšana. Cenas palielinājās arī cietajam kurināmajam.
Degvielai cenas janvārī palielinājās par 3,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Cenu kāpumu degvielai ietekmēja akcīzes nodokļa palielināšana, savukārt pasaules naftas cenu kāpuma ietekmi mazināja USD vērtības kritums attiecībā pret EUR. Janvārī pasaules naftas cenām turpinājās kāpums – mēneša laikā tās vidēji pieauga par 7%. Mēneša pirmajā pusē tās pieauga līdz 70 USD par barelu un praktiski saglabājās nemainīgas līdz mēneša beigām, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2014.gada decembra. Pasaules naftas cenu kāpumu janvārī veicināja ASV dolāra vērtības kritums un jēlnaftas rezervju samazināšanās ASV, kā arī saspīlējumi starp naftas ražotājvalstīm.
Palielinoša ietekme janvārī bija arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, mājokļa iekārtai, ambulatoriem pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un autotransporta apdrošināšanai, kas kopā kopējo cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem.
Lielākā pazeminošā ietekme janvārī saistībā ar sezonālām izpārdošanām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem (samazinājums par 9,5%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,6 procentpunktiem un bija straujākais kritums janvāra mēnesī kopš 90.gadu sākuma.
Pārtikai janvārī cenas samazinājās par 0,1%. Pārtikai janvārī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums. Šogad cenu kritumu ietekmēja PVN samazinājums un attiecīgi lielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem. Savukārt cenas pieauga gaļai un zivīm. Arī pasaules pārtikas cenas janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri praktiski saglabājās nemainīgas. Cenas straujāk samazinājās piena produktiem un cukuram, bet nozīmīgs cenu kāpums bija vērojams graudaugiem.
2018.gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, patēriņa cenas pieauga par 2%. Gada vidējā inflācija bija 2,9 %.
Šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017.gadā vērotajai. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Atsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālākJau astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi turpināja augt
Saglabājoties stabilam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī pieauga gandrīz visās apakšnozarēs. Izaugsme turpinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas. 2025. gada...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālākLBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālāk