• Tweet

Šobrīd tiek izstrādāts latviešu valodas mācību saturs, taču nav viennozīmīga viedokļa par to, vai tiešām latviešu valodu latviešiem vajadzētu mācīt vēl vienkāršotāk nekā līdz šim un vai dzimtās valodas apguvē būtu jāizmanto otrās valodas mācīšanas metodes. Tā intervijā LNT raidījuma “900 sekundes” atklāja valodniece sociolingviste, filoloģijas zinātņu doktore Vineta Poriņa.

Viņa uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, kā latviešu valoda tiek mācīta skolās. “Par valodu skolās būtu jārunā kā par sistēmu,” uzskata Poriņa.

Viņa norādīja, ka šobrīd tiek izstrādāts latviešu valodas mācību saturs un nav tik viennozīmīgi viedokļi par to, vai tiešām latviešu valodu latviešiem vajadzētu mācīt vēl vienkāršotāk nekā līdz šim un vai dzimtās valodas apguvē būtu jāizmanto otrās valodas mācīšanas metodes.

“Tas var beigties ar vēl lielāku latviešu valodas nivilēšanos. Runājot par latviešu valodas mācīšanos, ir ļoti būtiski, kā bērni apgūst latviešu valodu skolās. Un tas ir pamatu pamats,” uzskata valodniece.

Kā zināms, jaunā mācību satura un pieejas sabiedriskā apspriešana ilgst jau no 2017. gada septembra. Šajā laikā ir mērķtiecīgi skaidrotas iecerētās pārmaiņas, pirmām kārtām skolu vadītājiem un skolotājiem, pašvaldībām, mācību jomu koordinatoriem, lai izvērtētu piedāvāto un saņemtu ieteikumus mācību satura un pieejas uzlabošanai.

No septembra jaunā mācību satura pilotprojekts tiek īstenots sadarbībā ar Daugavpils Universitāti, Latvijas Universitāti, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, Liepājas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, Latviešu valodas aģentūru, Strazdumuižas internātvidusskolu – attīstības centru vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem un pašvaldībām, kuru izglītības iestādes piedalās mācību satura aprobācijā.

Projektā tiek definēts sasniedzamais rezultāts skolēnam – kādas zināšanas, prasmes, attieksmes tiek iemācītas bērnam konkrētā vecumā, neatkarīgi no tā, kādā mācību iestādē tas notiek. Vispārējās izglītības mācību saturs tiek pārskatīts kopumā, vērtējot, lai zināšanas, tēmas, prasmes dažādos priekšmetos nepārklājas, lai pēc iespējas tiktu mazināta pašreizējā sadrumstalotība, un veidotos zināšanu pēctecība.

Foto: Pixabay