• Tweet

Eiropas Parlamenta politiķe Tatjana Ždanoka plāno atgriezties uz Latvijas politiskās skatuves. Viņa iecerējusi organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem “Tagad vai nekad” vai “Tēvzeme vai nāve”.

Laikrakstam “Segodna” politiķe norādījusi, ka valdība plāno pieņemt likumu, kas pārvilks krustu krievu skolām, “bet bezzobainā parlamenta opozīcija, kas ievēlēta ar krievu vēlētāju balsīm, ir atteikusies cīnīties.”

Ždanoka, kas šogad plāno nolikt Eiropas Parlamenta deputātes mandātu un iesaistīties partijas “Latvijas Krievu savienība” (LKS) vēlēšanu kampaņā, paziņojusi, ka ir gatava pretoties izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reformām un organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos ārpus Saeimas un iegūt politisko pārstāvību Latvijas parlamentā.

“Ja šī gada laikā šie mērķi netiks sasniegti, daži procesi kļūs neatgriezeniski. Krieviem paliks trīs izvēlas iespējas: asimilācija, marginalizācija vai izceļošana no Latvijas,” brīdinājusi Ždanoka, biedējot, ka sauklis “Tagad vai nekad” kļūst par vienīgo iespēju.

“Pārnestā nozīmē mums tiešām draud nāve – izglītības, kultūras un cieņas nāve. Vai arī gara revolūcija, uzvara, kas vedīs pie mūsu tautas brīvas attīstības dzimtajā valstī – Latvijā,” intervijā paudusi politiķe.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets pērn izskatīja un atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs.

Paredzams, ka 2019./2020. mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasē, 2020./2021. mācību gadā – 7. un 8. klasē, savukārt 2021./2022. mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021. mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11. klases skolēni, bet pēc gada – visas vidusskolas posma klases.

Foto: Eiropas Centrālā banka