Nacionāļi turpina kurināt leģionāru tēmu
Kaut arī šogad 16. marta piemiņas pasākumi notikuši bez ierastajiem ekscesiem, nacionālā flanga politiķi negrasās apslāpēt kaislības, kas virmo ap leģionāru jautājumu, un rosina ieviest ikmēneša pabalstu un īpašu krūšu nozīmīti tiem karavīriem, kuri Otrā pasaules kara laikā piedalījās cīņās pret Padomju Savienību.
Nacionālā apvienība ir izstrādājusi un tuvākajā laikā grasās iesniegt izskatīšanai koalīcijā jaunu likumprojektu par Latvijas brīvības cīnītāja statusa noteikšanu, paredzot juridiska statusa, ikmēneša pabalsta, kā arī īpašas krūšu nozīmes piešķiršanu tiem karavīriem, kuri Otrā pasaules kara laikā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienību. Nacionālā spārna politiķi akcentē: tādējādi tiktu atjaunots vēsturiskais taisnīgums, kas ļautu sirmā vecumā un nelielā skaitā palikušajiem leģionāriem sajust valsts oficiālu atzinību, saņemot gan materiālo, gan arī morālo gandarījumu par padomju okupācijas laikā piedzīvoto.
Likumprojekta gatavotāji vēlas definēt, ka par Otrā pasaules kara Latvijas brīvības cīnītājiem atzīstami visi tie Latvijas Republikas pilsoņi, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā un laika posmā no 1941. gada 22. jūnija līdz 1945. gada 8. maijam Latviešu leģiona un citu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienības militārajiem formējumiem ar mērķi novērst atkārtotu Latvijas okupāciju.
Tikmēr eksperti asi nosoda nacionāļu iniciatīvu, norādot, ka radikālās politikas piekritēji ar savām aktivitātēm kārtējo reizi bezmērķīgi sarīdīs sabiedrību. Politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo akcentēja: «Šāda rīcība, līdzīgi kā vācot parakstus par mācību procesu tikai latviešu valodā, ir destruktīva. Iecere piešķirt leģionāriem īpašu statusu vēl vairāk politizēs šo tā jau jutīgo jautājumu. Turklāt šis ierosinājums vismazākajā mērā orientēts uz reālas palīdzības sniegšanu leģionāriem, bet gan palīdz nacionāļiem profilēties un pelnīt politiskos bonusus. Šāda sabiedrības rīdīšana ir vājas vaukšķēšanas līmenī, jo nenes sev līdzi nekādas reālas sekas. Nacionāļi sakacinās situāciju, labi zinot, ka viņu ideja negūs valdības atbalstu,» pārliecināts eksperts. Pēc viņa domām, Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ierosinājums ļauj vilkt paralēles ar Saskaņas centra destruktīvajām darbībām divvalodības referenduma kontekstā. «Šāda uzvedība ir raksturīga visām radikālajām politiskajām organizācijām – tukši runāt, nemaz necerot uz reāliem panākumiem,» pauda F. Rajevskis.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk